Kā nokļuvi futbolā?
Pirmajā klasē uz sporta stundu ieradās treneris Aleksandrs Kohans, kurš mums lika veikt dažādus uzdevumus, piemēram, skriet stafetes. Tiem puišiem, kuri iepatikās, viņš iedeva zīmītes vecākiem, lai viņi piezvana. Mani vecāki arī piezvanīja, tiku uzaicināts uz pirmo treniņu un kopš tā laika sāku trenēties.
Daugavpilī divi populārākie sporta veidi ir futbols un spīdvejs. Kādas ir tavas attiecības ar spīdveju?
Spīdvejs pat ir pirmajā vietā – līdz Covid-19, kad skatītāji varēja apmeklēt, tribīnes vienmēr bija izpārdotas. Es esmu bijis uz pāris sacensībām, bet man bija draugs, kurš neizlaida nevienas. Sekoju līdzi Lokomotīvei, zināju viņu rezultātus, bet reti apmeklēju sacensības.
Kādi bija tavi elki bērnībā?
Tāpat kā arī šai paaudzei, Lionels Mesi un Krištianu Ronaldu, kuri jau tolaik bija populāri. Visi par viņiem zināja, skatījās spēles.
Kad biji padsmit gadu vecs, parādījās daugavpilietis Artjoms Rudņevs.
Kad viņš pārgāja uz Poliju, mēs visi Daugavpilī sekojām līdzi, skatījāmies viņa spēles. Pirms braukšanas uz Vāciju viņš pat ar mūsu BFC Daugavpils klubu kopā patrenējās. Bija patīkami salīdzināt, kā viņš izskatās treniņos, jo Artjoms spēlēja ļoti augstā līmenī. Pēdējos gados neesmu viņu vairs pat redzējis.
Samērā drīz pēc debijas Virslīgā nokļuvi Polijas grandā Poznaņas Lech, kurā iepriekš bija spēlējis arī Rudņevs. Tur redzēji, kāds ir īstais futbols?
Jā, ar Latviju nevar salīdzināt. Polijā cilvēki dzīvo futbolā, visi seko līdzi, apkārt daudz žurnālistu, līdzjutēju. Tur futbolu vienmēr ir mīlējuši.
Pēc pusotra gada Lech gribēja ar tevi slēgt līgumu, bet atteicies.
Es tur biju uz īres tiesībām ar iespēju tikt izpirktam, un viņi arī gribēja mani izpirkt. Notika pārrunas, tomēr viņi neredzēja mani sastāvā, teica, ka vasarā vēlreiz vajadzēs iziet pirmssezonas sagatavošanās periodu, kurā treneris skatīsies mani un, ja neapmierināšu, sūtīs īrē. Šajā klubā nākotni neredzēju. Saņēmu piedāvājumu no Riga komandas, ar vecākiem to apdomājām un izlēmām, ka izmantošu.
Riga rindās nonāci tās debijas sezonā Virslīgā. Kā komanda pa šiem gadiem attīstījusies?
Toreiz viņi ar mani sazinājās jau sezonas sākumā, bet vēl pussezonu paliku Polijā. Riga komandā tad viss tikai sākās, kopš tā laika vienība ir ievērojami izaugusi – gan futbola, gan organizācijas, gan infrastruktūras ziņā. Šobrīd Riga ir Eirokausu līmeņa komanda, tajā ir visi nosacījumi, lai futbolisti attīstītos. Noteikti labākā komanda Latvijā, domāju, ka Baltijā arī.
Kad sāki sapņot, ka varētu spēlēt arī Latvijas izlasē?
Katram jaunajam futbolistam ir mērķis spēlēt nacionālajā izlasē, kas ir ļoti prestiži. Es zināju, ka man būs iespēja, un pakāpeniski uz to gāju – vispirms U19, U21 izlases un tā arī nokļuvu līdz nacionālajai valstsvienībai.
Brīdī, kad izlasē pat nebiji aizvadījis vēl desmit spēļu, kļuvi par tās kapteini.
Pirmoreiz tas notika pagājušajā rudenī, kad nebija Pāvela Šteinbora. Toreiz mani nozīmēja treneris. Pavasarī jau bija balsošana, kurā balsoja viss treneru štābs un spēlētāji, biju patīkami pārsteigts par rezultātu. Par īpašībām, kāpēc esmu iecelts, noteikti jāprasa tiem, kuri mani izvēlējās, bet domāju, ka esmu atbildīgs, uzticams.
Ja laiks ļaus, skatīsies visas Eiropas čempionāta spēles?
Ja būs iespēja, atradīšos mājās un būs brīvs laiks, protams, slēgsim iekšā televizoru. Arī man pašam ir sapnis nokļūt šādā turnīrā. To būs ļoti grūti paveikt, bet tas, kurš neticēs, noteikti nesasniegs savu mērķi.
Kurai izlasei sekosi līdzi?
Šobrīd man nav viena favorīta, bet būs interesanti paskatīties uz Vāciju, kas neilgi pirms turnīra būs arī mūsu pretiniece.
Vai ir kāds Eiropas futbolists, kuram tu ieteiktu īpaši pasekot līdzi jaunajiem futbolistiem un ņemt piemēru no viņa gan laukumā, gan ārpus tā?
Man pašam patīk, kā spēlē Kevins de Breine, kā viņš velk savu komandu, izlasi. Arī raksturs viņam ir labs.
Tu varbūt vēl neesi tāds, kuru pazīst uz ielas, bet vai jūti, ka jaunie futbolisti jau sāk līdzināties tev? Vēlies būt viņiem paraugs?
Tiešām daudzi jaunie futbolisti nemaz nezina, kas spēlē Latvijas izlasē. Nezinu, kāpēc tā. Vēlētos, lai katrs izlases futbolists būtu kā etalons, kuram jaunie spēlētāji cenšas līdzināties. Gribētu, lai par Latvijas futbola izlasi zina un to atbalsta visi!