Jau ilgus gadus apmeklē bērnunamus un piedalies dažādās labdarības akcijās. Kas tev deva stimulu to sākt?
Kad biju kļuvis atpazīstams, kādā mirklī sapratu, ka līdz ar to varu arī paveikt kaut ko labu. Bērnunama iemītnieki ir kā mazi eži – tu viņus nevari paglaudīt, viņi durs. Tomēr, kad viņiem pretī nostājas tāds Zutis, kuram ir pilnīgi vienalga, viņi uz to atbild. Ja pie dzīvniekiem ielaid dzīvnieku, tad dzīvnieki saprotas. (Smaida.) Jā, varbūt ne vienmēr tas darbojas, bet bērnu namos, uz kuriem es braucu, allaž esmu sapraties arī ar problemātiskiem bērniem.
Šī ir mana alga par to, ko daru! Būt nepārtrauktā kameru un sociālo tīklu uzmanības centrā nav viegli, nepieciešams no tā visa aizbēgt. Kā aizbēgt? Kādreiz visi aktieri dzēra, kāds lieto narkotikas, bet man patīkamākais retrīts ir būt dabā ar suņiem vai kaut ko labu izdarīt. Neesmu visforšākais un visjaukākais cilvēks, savā dzīvē esmu daudz, daudz (atkārto īpaši daudz reižu) kļūdījies un dažreiz domāju, ka šādi izpērku savus grēkus. Tomēr man tas arī sagādā prieku un gandarījumu.
Kāds ir pozitīvākais stāsts, ko savā bērnunamu pieredzē esi piedzīvojis?
Stāstu bijis mežonīgi daudz – gan labu, gan sliktu – un grūti izcelt vienu. Esmu saskāries ar to, ka bērnu, kurš slikti uzvedies, sūta uz psihoneiroloģisko slimnīcu un tur zāļo. Tomēr viņš atgriezās, tūlīt jau būs 20 gadu vecs un lēnām sāk strādāt. Reiz vienam bērnam uzdāvinājām botas, un nākamajā dienā viņš ar tām kājās no bērnunama aizbēga. Paldies brāļiem Bukartiem un daudziem citiem man pazīstamiem sportistiem, kuri vienmēr atsaukušies aicinājumam pievienoties.
Šos bērnus arī bez maksas trenē – ar ko viņi ringā atšķiras no tiem, kuriem ir pārtikusi dzīve?
Atnākot uz treniņu, bērns ir kā plastilīns – tu centies veidot viņa fizisko un mentālo sagatavotību. Katrs gadījums ir ļoti individuāls. Citi klusi strādā stūrī, citi grib močīties, kāds ierodas uz trim treniņiem, iedomājas, ka visu māk, aiziet, sataisa nepatikšanas un tad vairs nenāk. Tomēr, ja gribi zināt, kurš boksa treniņos sit visstiprāk, – tās ir pamatskolas skolotājas!
Ko iesaki cilvēkiem, kuriem ir finansiālas iespējas palīdzēt citiem?
Katram pašam jāskaita sava nauda. Cits var pelnīt miljonus un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem prasīt tautiešiem, lai saziedo viņa radiniekam, cits atdod pusi, cits desmito tiesu ziedo baznīcai.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!