Pagājušā gada beigās Latvijas sportu uzkarsēja ziņa, ka ar slaveno Anglijas futbola klubu Tottenham Hotspur profesionālu līgumu noslēdzis latviešu izcelsmes 17 gadu vecais aizsargs Deniss Čirkins. Turklāt janvārī viņš pat bija uz portugāļa Žuzē Mourinju trenētās komandas rezervistu soliņa Anglijas kausa spēlē. Dublinā dzimušā futbolista vecāki nāk no Latvijas, turklāt viņš ir pārstāvējis mūsu U13 izlasi, tomēr šobrīd jaunais talants ir Anglijas pilsonis un uzspēlējis arī tās U17 valstsvienībā. Čirkina prioritāte ir pārstāvēt tieši Angliju, tomēr Latvijas Futbola federācija (LFF) sekojot līdzi viņa gaitām un spēlēšana citas valsts jauniešu izlasē neizslēdz dalību mūsu pieaugušo valstsvienībā.
LFF redzeslokā šobrīd atrodas 21 futbolists vecumā līdz 21 gadam, kurš savu meistarību slīpē ārzemju klubu sistēmās. Pārstāvniecība ir dažāda – no Vācijas un Anglijas zemāko līgu klubiem līdz pat tādiem pasaulē labi zināmiem vārdiem kā Anderlecht, Gelzenkirhenes Schalke 04 un Sampdoria, kuras galvenā trenera krēslā sēž slavenais Klaudio Ranjēri. Iepriekšējā pieredze bijusi skaudra un nevienam Latvijas futbolistam nav izdevies sasniegt spēcīgu ārzemju klubu sistēmas virsotni jeb iekļūt pirmajā komandā un tajā nostiprināties. Izņēmums ir vienīgi pussargs Daniels Ontužāns, kurš šobrīd regulāri trenējas ar Minhenes Bayern pirmo komandu, tomēr viņš uz Vāciju nedevās futbola, bet gan ģimenes apstākļu dēļ.
Kopā ar Kompanī un Nasrī
Par pēdējo gadu daudzsološāko Latvijas futbolistu dēvējams 17 gadu vecais pussargs Eduards Daškevičs, kurš 2018. gadā atstāja bērnu futbola centru Daugavpils un pievienojās slavenākā un visvairāk titulētā Beļģijas kluba Anderlecht sistēmai. Vēl pērnvasar šajā vienībā atgriezās beļģu zvaigzne Vensāns Kompanī, turklāt tajā spēlē arī pazīstamais francūzis Samirs Nasrī. Tehniskais, taču augumā vēl smalkais Daškevičs šobrīd izsities jau līdz kluba rezerves komandai, ko vada pazīstamais velsietis Kreigs Belamijs, turklāt trenējies arī ar galveno vienību. Par nopietnajiem Anderlecht nolūkiem Latvijas futbolista sakarā liecina fakts, ka klubs parūpējās, lai kopā ar spēlētāju uz Beļģiju pārceltos arī vecāki, turklāt iekārtoja viņus darbā.
"Daškevičam bija iespējas aizbraukt arī uz citiem klubiem, taču no Anderlecht interese bija visnopietnākā. Tehnikas ziņā tamlīdzīga jaunā futbolista Latvijā nav bijis pēdējos piecus gadus vismaz. Eduardam ir praktiski viss, tagad arī augumā kļuvis nedaudz garāks. Kad viņš brauca prom, bija pavisam maziņš. Bažījāmies, ka tāds arī paliks un varbūt nekas nesanāks, bet tagad Eduards jau mazliet paaudzies un var spēlēt arī pieaugušo līmenī. Šobrīd Latvijā nav neviena līdzīga talanta," uzskata Daugavpils ģenerāldirektors Nauris Mackevičs, piebilstot, ka Daškevičs regulāri ciemojas dzimtajā pilsētā un sagādā dāvanas jaunākajiem futbolistiem.
Mackevičs gan vērš uzmanību uz tipisku problēmu Latvijas jaunatnes futbolā – pretinieku komandas pašus talantīgākos spēlētājus nesaudzē. "Piemēram, Eduardam dažreiz nākas iepauzēt ar spēlēšanu Anderlecht U21 komandā, jo atkal atgriežas kāds savainojums. Bērnībā šeit visi viņu dauzīja, un tā sekas jūtamas šobrīd. Toreiz pretinieku komandām spēļu laikā bija konkrēti uzstādījumi: lauziet Daškeviču un tā dabūsiet rezultātu. Tāpēc Eduardam joprojām ir sīkās traumas, kas velkas no bērnības laika. Rezultāts 13–14 gadu vecu puišu komandām ir svarīgāks par futbolista attīstību. Tā bija vienkārši katastrofa. Nav pat starpības, pret kuriem spēlēja, – tā notika pat pret tā saucamajiem gudrajiem treneriem, kuriem drīzāk jādomā par savu izaugsmi."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Latvju puika