Svarcelšanas treniņiem mani pieteica mamma, un ar šo sporta veidu nodarbojos jau vairāk nekā trīs gadus. Iepatikās, ka ar svarcelšanu var doties braucienos – līdz šim man vislabāk patikušas sacensības Lietuvā un Igaunijā, kur palikām arī pa nakti.
Paralēli svarcelšanai nodarbojos ar vieglatlētiku un nupat jaunajā Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā Sportland kausa izcīņā pārliecinoši uzvarēju disciplīnā – pildbumbas mešana no apakšas ar lēcienu, bet sacensībās Jēkabpilī izcīnīju otro vietu augstlēkšanā.
Mans svarcelšanas treneris Varis Sārtaputnis ir jauks, var parādīt visu, ko nepieciešams darīt labāk. Uzreiz pēc skolas dodos uz treniņiem, kas notiek četras dienas nedēļā. Svarcelšanas treniņi nesastāv tikai no svaru cilāšanas, reizēm ejam arī uz baseinu.
Sekmīgāk man padodas grūšanas vingrinājums. Nupat Latvijas čempionātā raušanā pacēlu 38, bet grūšanā – 50 kilogramu. Lai kļūtu par vēl labāku sportisti, vairāk jāklausās trenerī. Svarcēlājam ir nepieciešama izturība un ļoti spēcīgam jābūt arī morāli – cīņa ar sevi ir vēl grūtāka nekā cīņa ar stieni. Es parasti pie stieņa pieeju ar dusmīgu noskaņojumu. Dusmīgu padaru sevi pati, atceroties par kādiem sliktākiem notikumiem. Tiesa gan, man to dzīvē nav bijis tik daudz.
Esmu kļuvusi par Latvijas čempioni U15 grupā, un mans mērķis ir nākotnē aizbraukt uz Eiropas U15 čempionātu. Vēl gan divi gadi jāgaida, līdz tur drīkstēšu piedalīties. Par tālākiem mērķiem nedomāju, vienīgi vēlos pārspēt savas treniņu biedrenes Sandijas Keišas rekordus.
Man vienalga par tiem, kuri domā, ka svarcelšana nav meitenēm piemērots sporta veids. Tas, ka es esmu meitene, nevar aizliegt man nodarboties ar kādu sportu – meitenes drīkst nodarboties ar jebko, ko viņas grib.