Vispirms aptuveni divus gadus spēlēju futbolu, bet, tā kā tētis bija profesionāls basketbolists, sešu gadu vecumā vecāki mani aizveda uz pirmajām basketbola nodarbībām. Aizgāju uz dažiem treniņiem un iepatikās. Ļoti patika komandas spēle, jaunu draugu iegūšana. Mana pirmā trenere bija Maija Čunda, bet pašlaik trenējos pie Ilgoņa Pīlāga. Salīdzinot ar citiem, viņš ir mierīgs treneris, bet, kad vajag, var būt arī stingrs. Viņš iemācījis, ka nekad nevajag padoties. Mums bijis, ka spēles vidū atrodamies iedzinējos ar 15 punktiem, visi bēdājas, domā, ka jau zaudēts, bet viņš saka, lai saņemamies, un beigās uzvaram.
Lai kļūtu par labu basketbolistu, jāstrādā daudz, tāpēc papildus sporta skolas treniņiem apmeklēju gan fiziskās sagatavotības, gan basketbola tehnikas individuālos treniņus. Kopā trenējos piecas reizes nedēļā un to var sekmīgi apvienot ar skolu, jo nodarbības sākas pēc tās. Labam basketbolistam jābūt pozitīvam pret treneri un komandas biedriem. Tāpat basketbolā nedrīkst būt individuālists. Ja es tāds būtu, es nevienam komandā nepatiktu.
Man ir spēcīga labā roka un labs metiens. Katram spēlētājam īpaši daudz jāstrādā pie viņa vājās rokas, kas man ir kreisā, tāpat man jāuzlabo individuālās prasmes, piemēram, driblu, arī fizisko sagatavotību. Tieši fiziskie treniņi ir visgrūtākie. Gribētos tikai spēlēt bumbu, tomēr nepieciešams arī strādāt pie fiziskajām īpašībām. Manā vecumā vēl nav sadalītas laukuma pozīcijas, bet komandā esmu viens no garākajiem, tāpēc varu darboties kā centrs, tomēr arī eju ar bumbu pāri laukumam un mācos visu, kas var noderēt.
Līdz šim mans lielākais panākums ir lidošana uz Spāniju un atrādīšanās Madrides Real klubam. Treniņi tur ir daudz smagāki – Latvijā strādājam ar dribliem, konusiem, bet viņi aizvada pusotru stundu ilgu basketbola treniņu, kam seko pusotras stundas fiziskais treniņš. Elpa aizkrita ciet jau pirmajā stundā.
Kā katram mana vecuma spēlētājam, mans sapnis ir spēlēt kādā pazīstamā līgā – Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) vai Eirolīgā. Mana mīļākā NBA komanda ir Bostonas Celtics, bet Eirolīgā – Real. Priecājos, ka Celtics tagad būs arī Kristaps Porziņģis. Domāju, Latvijas izlasei gaidāmajā Pasaules kausā ies grūti, bet būs labi. Cerams, ka Porziņģis būs vilcējs, varbūt Rihardam Lomažam kaut kas sakritīs, ja viņš spēlēs, un arī brāļiem Bertāniem.
Šobrīd man elku laukumā nav, bet, kad biju mazāks, patika, kā spēlēja tētis – viņš bija labs basketbolists. Tētis man stāstījis par izšķirošajām spēlēm, par traumām, ka spēlē atgriežas ar salauztiem kauliem. Dažreiz kopā aizejam uz treniņu. Cīņā viens pret vienu šobrīd vēl viņš ir labāks, bet nākamgad labāks jau būšu es!
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!