NENOVĒRTĒJAMĀ ŠOVA PIEREDZE
Jākustas būtu ikvienam cilvēkam un arī es to daru jau kopš bērnības, izmēģinot visdažādākos sporta veidus. Sāku ar peldēšanu, tad bija šahs, galda teniss, basketbols, kikbokss, līdz beidzot nonācu līdz boksam, kas man tiešām iepatikās. Pērn piedalījos sporta šovā Boksa akadēmija. To vēlējos darīt jau tā pirmajā sezonā, bet tad vēl nebiju pilngadīgs. Kad sākās pieteikšanās otrajai sezonai, ar prieku iespēju izmantoju – gribēju pārbaudīt sevi, izmēģināt ko jaunu, izkāpt no komforta zonas un, nenoliegšu, varbūt nedaudz arī kļūt slavens. Šova ietvaros mūs katru dienu busiņā veda uz dažādiem pārbaudījumiem, pirms tam nesakot, kas tieši gaidāms. Baidos no augstuma, tāpēc man grūtākais no šiem pārbaudījumiem bija lēkt ūdenī no Kandavas tramplīna. Negāja viegli, apkārt bija sveši cilvēki, regulāri vēlējos braukt mājās. Jā, dienām ritot, nedaudz pieradu, bet tāpat ar sevi cīnījos katru dienu. Neskatoties uz to, beigās nonācu līdz ļoti labam rezultātam. Esmu aizvadījis aptuveni 30 cīņu kikboksā, bet boksā pirms šova man bija tikai 7–8 amatieru cīņas.
Vēl Boksa akadēmijas laikā Tukumā piedalījos cīņu šovā Milžu cīņas un uzvarēju – pretinieks laikam nebija nopietni gatavojies un otrajā raundā noliku viņu pie vietas. Sekoja Boksa akadēmijas fināls, kas notika Žalgiris arēnā Lietuvā. Pirms tā saslimu un temperatūra man bija pat vēl cīņas dienā, tāpēc apsvēru iespēju nebraukt vispār, tomēr sapratu, ka tā nedrīkst darīt. Baidījos, vai tas, ka esmu slims, netraucēs, ļoti satraucos, turklāt pašā pēdējā brīdī nomainījās pretinieks, jo iepriekšējais laikam sabijās. Tomēr beigās nofokusējos, treneri Reinis Garkalns, Kristaps Zutis un Normunds Varenbergs mani labi motivēja un izdevās izcīnīt uzvaru.
AKNAS PIEVIĻ
Jau pirms Boksa akadēmijas mani ļoti ieinteresēja boksa pasaulē notiekošais, un šovs sīkāk parādīja, kā viss notiek, sapratu, ka šis ir tas, ar ko tiešām vēlos nodarboties. Tāpēc šī gada 1. aprīlī Rīgā aizvadīju savu karjeras pirmo profesionālo cīņu. Tai gatavojāmies ļoti nopietni. Reinis Garkalns rūpējās par manu fizisko sagatavotību, Normunds Varenbergs – par boksa prasmēm, bet Kristaps Zutis – par menedžmentu. Pateicoties treneriem, sasniedzu ļoti labu rezultātu, izcīnot uzvaru otrajā raundā. Vēlāk tomēnes bija arī duelis Liepājā, bet, tā kā tā nebija profesionāla cīņa, tik nopietni nepiegāju, paralēli strādājot. Piedzīvoju zaudējumu un sapratu – ja gribas labus rezultātus, sporta karjeru ar darbu apvienot nav iespējams.
Saņēmu piedāvājumu savu otro profesionālo cīņu aizvadīt Šveicē un sapratu – ja ir šāda iespēja, tā noteikti jāpieņem. Bijām intensīvi trenējušies, treneri apliecināja, ka esmu gatavs. Pirmajās trijās minūtēs man bija pārsvars, tomēr trešajā no plānotajiem sešiem raundiem saņēmu ļoti spēcīgu sitienu korpusā pa aknām – iepriekš nekad tik stipra sitiena nebija bijis. Pēc tam pretinieks laikam pamanīja manu vājo vietu un turpināja pa turieni lādēt sitienus. Ļoti sāpēja, bet tāpat vairākas reizes cēlos kājās. Gribēju cīnīties līdz galam, tomēr šoreiz aknas pievīla.
DIENESTS JĀIZIET IKVIENAM
Savas prasmes ikdienā attīstu sporta centrā Jugla, kur trenēties nāk arī karavīri. Redzēju, kā viņi strādā, cik viņi ir disciplinēti, un sapratu, ka arī man pašam gribas būt ļoti disciplinētam, jo nākotnē tas palīdzēs gan dzīvē, gan sporta karjerā, gan biznesā, kad ar tādu sākšu nodarboties. Tāpēc izlēmu pieteikties Valsts aizsardzības dienestam, kurā pavadīšu nākamos 11 mēnešus, bet pēc tam disciplinēti pievērsīšos boksam. Turklāt nedrīkst aizmirst par to, ka ir ļoti svarīgi iegūt prasmes, lai spētu aizstāvēt savu valsti. Ādažos ir labs sporta komplekss, peldbaseins, arī ļoti liela zāle, kurā iespējams nodarboties ar boksu un cīņas sportu, tāpēc katru vakaru pēc apmācībām tur trenēšos, bet, kad sanāks, braukšu uz treniņiem Rīgā. Uzskatu, ka arī finansiālais atbalsts Valsts aizsardzības dienestā iesauktajiem ir atbilstošs. Šādas mācības vajadzētu iziet ikvienam vīrietim – tas ir nozīmīgi gan fiziskās gatavības uzlabošanai, gan lai iemācītos aizstāvēt valsti, kā arī spētu izdzīvot, ja kaut kas sākas. Runājot par dāmām, domāju, katrai pašai jāizvēlas, tomēr arī viņām tas noderētu. Jā, apzinos, ka daļai sieviešu uzdevumi būtu pārāk smagi, tomēr tiktu iegūtas nozīmīgas pašdisciplīnas prasmes. Dienestā ceru iepazīties ar jauniem cilvēkiem, uzlabot komunikācijas spējas, darbu komandā un iemācīties izdzīvot, jo būs dienas, kad vajadzēs palikt mežā. Savukārt boksa karjerā mans mērķis ir kādu dienu tikt pie pasaules čempiona jostas. Līdz tam gan vēl jāaizvada daudz cīņu un jākrāj pieredze.
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!