Dohai pielāgoties nespēja
Ne tik sen noslēdzās pasaules čempionāts vieglatlētikā, kas norisinājās Kataras galvaspilsētā Dohā. Viena lieta, ar ko sacensības noteikti paliks atmiņā, ir karstie laika apstākļi un vēlās, pat nakts laikā notikušās televīzijas pārraides. Protams, karstais laiks ietekmēja sportisko sniegumu sacensībās, sevišķi izturības sporta veidu disciplīnās. Liels siltums sagaidāms arī Tokijas olimpiskajās spēlēs, tādēļ šī bija vērtīga pieredze vieglatlētiem, no kuras var mācīties arī citi.
Ārpus stadiona sacensības norisinājās skriešanas maratona distancē, kā arī 20 km un 50 km soļošanā. Sportistiem un personālam sagatavošanās periodā bija jāizdomā, kā adaptēties diviem būtiskiem rezultātu ietekmējošiem faktoriem: karstumam un vēlajam starta laikam. Ballīšu pieredze te nepalīdz, runa ir par diennakts režīma pakārtošanu un organisma dzesēšanas iespēju optimizēšanu, kā arī adaptāciju karstumam.
Sieviešu maratona distances sacensības bija pirmās, kas norisinājās ārpus stadiona. Finišu sasniedza 40 no 70 dalībniecēm. Uzvarētāja skrēja ilgāk par divām stundām un trīsdesmit divām minūtēm. Tas nozīmē, ka neviena skrējēja nesasniedza olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu, no kura čempione atpalika vairāk nekā trīs minūtes. Vīriešiem šajā ziņā bija nedaudz pozitīvāki rezultāti – pirmie seši sportisti spēja izpildīt normatīvu Tokijas olimpiskajām spēlēm. Finišu sasniedza 55, bet izstājās 18 maratonisti. Lai arī olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvi nav zema līmeņa rezultāti, ar tādiem reti var izcīnīt godalgotas vietas šādās sacensībās.
Piecdesmit kilometru soļošanā sievietes un vīrieši startēja vienlaikus. Sieviešu uzvarētāja distanci veica 4.23:26, bet pēdējā aktīviste finišēja gandrīz stundu vēlāk. Uzvarētājas laiks vairāk nekā 24 minūtes atpalika no pasaules rekorda. Vīriešu konkurencē uzvarēja Jusuke Suzuki no Japānas, kuram distance prasīja nedaudz virs četrām stundām un četrām minūtēm, kas ir vairāk nekā 14 minūšu attālumā no olimpiskā normatīva. Nebūs lieki piebilst, ka Suzuki ir pasaules rekorda īpašnieks 20 kilometru soļošanā, kuram ikdienišķos apstākļos 50 kilometru distances normatīvs nav ievērojams šķērslis. Ja kāds soļotājs šajā pasaules čempionātā cerēja izpildīt olimpisko spēļu kvalifikāciju, kas ir ļoti loģiska doma, vilties nācās pilnīgi visiem. Domājams, ka bija arī kādas taktiskas izstāšanās, lai cik dīvaini pasaules čempionāta kontekstā tas neizklausītos, – visiem finišētājiem pēc vairāk nekā četru stundu intensīva soļojuma lielā karstumā atjaunošanās process prasīs labu laiku. Divdesmit kilometru soļojumā neviens sportists vai sportiste neizpildīja olimpisko normatīvu.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!