Tomēr, kā tagad retā intervijā atklāj Andrejs, visa pagājusī vasara un tam sekojošā sezona viņam bijusi ļoti grūta. Sporta Avīzē jau esam stāstījuši, ka diskvalifikāciju Andrejs nopelnīja, būdams trīs reizes nesasniedzams antidopinga kontrolieriem. Tomēr vismaz trešajā no reizēm viņš atradās sistēmā norādītajā vietā un kontrolieri uz to nemaz neaizbrauca, uzskatot, ka viesnīcas nosaukums nav norādīts korekti. Šāds notikumu pavērsiens alūksnietim bija milzīgs šoks un salauza viņa dzīvi.
Turpmākos divus gadus Rastorgujevs cīnījās pret Pasaules Antidopinga aģentūru un Starptautisko Biatlona federāciju, bet tagad atzīst, ka šī cīņa bijusi bezjēdzīga, un, ja laikus būtu sapratis, ka, neskatoties uz nevainīgumu, viņam nav nekādu variantu, visticamāk, vienkārši pieņemtu sodu. Katrs jauns lietas pavērsiens sportistam radījis ļoti smagu depresiju, un izvilkties no purva palīdzējusi vien līgavas uzņēmība. Vēl pagājušajā vasarā Andrejam nav bijusi skaidrība, vai sezonā viņš vispār varēs startēt, turklāt diskvalificētām personām nedrīkst palīdzēt treneri, līdz ar to biatlonists gatavojies viens un, kā tagad stāsta, pusi no tolaik notikušā viņš vienkārši neatceras.
Pienākot sezonai, sportists sapratis, ka atrodas ļoti labā formā, ko pierādīja arī piektā vieta jau pirmajās sacensībās, tomēr visa sezona esot pagājusi praktiski bez emocijām. "Aizgāju uz startu, izdarīju, gāju atsildīties, paēdu un gatavojos nākamajam startam," stāsta biatlonists. Viņš nav drošs, vai emocijas vispār kādreiz izdosies atgūt, bet beigt startēt šobrīd negatavojas, jo uzskata, ka vēl nav sevi pilnībā parādījis. Kā vienu no galvenajām motivācijām Rastorgujevs min jauno sportistu iedvesmošanu – lai viņi redz, ka sasniegt pasaules eliti nav neiespējami. Sporta Avīzes oktobra numurā lasiet plašu sarunu ar mūsu talantīgo sportistu!
Šoreiz abas intervijas atvēlētas vārda brāļiem, jo tikāmies arī ar slavenāko Andreju no Kokneses – Gražuli. Latvijas izlases lieliskajā lidojumā Džakartā un Manilā Gražulis bija komandas rezultatīvākais un efektīvākais spēlētājs, bet iemesto metienu precizitātē viņš ieņēma trešo vietu visā turnīrā. Ko tādu mēs no Andreja nebijām gaidījuši! Vai zinājāt, ka pilnvērtīgi Gražulis basketbolam pievērsās tikai 16 gadu vecumā, kad pēc pusgadu ilgiem treniņiem pārcēlās uz Ventspili, pievienojoties tā brīža Latvijas labākā kluba sistēmai? Izrādās, arī mūsdienās tas joprojām ir iespējams. Andrejs saglabā pieticību un neuzskata, ka paveicis ko īpašu, tomēr ir apņēmības pilns strādāt, lai Latvijas izlase turpinātu progresēt, jo nākamās divas vasaras tai būs ļoti nozīmīgas. "Jāturpina spēlēt tā, lai sasniegto līmeni un pārliecību noturētu. Tur jau nekāda jauna Amerika nav jāizdomā. Jāturpina darīt to, ko protam vislabāk. Tas pats treneris Banki ļoti pareizi saka – jāspēlē vienkārši. Tā arī ir. Nevajag laukumā neko izdomāt, jāspēlē sava spēle," saka Gražulis.
"Viņš taču ir itālietis. Tur cilvēkiem ļoti patīk runāt," Gražulis ar smaidu atbildēja uz jautājumu par galvenā trenera Lukas Banki motivējošajām runām. Tās mēs šajā mēnesī apkopojām, lai ikviens var gan iedvesmoties, gan gluži vienkārši priecāties, kā itāļu speciālists ir iemīlējis mūsu valsti un basketbolu. Grazie mille jeb liels paldies, Luka!