JUBILEJU GADS
Lietainā 1988. gada 19. novembra rītā Rīgā Daugavas Sporta namā tika atjaunota Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) darbība un par tās prezidentu starp pieciem kandidātiem ievēlēja Vilni Baltiņu. Viņa galvenā konkurente bija Daina Šveica, kura pusgadu vēlāk 1989. gada 21. martā kļuva par jaundibinātās LOA prezidenti.
"Olimpiskā akadēmija tika dibināta ar mērķi popularizēt olimpiskās vērtības – godu, cieņu un godīgu spēli. Tās galvenais uzdevums ir olimpiskā izglītošana – informēt, kas notiek olimpiskajā kustībā, kāpēc notiek tieši tā, par tās simboliem, kā viss sācies gan antīkajās spēlēs, gan mūsdienās," stāsta LOA viceprezidente Antra Gulbe, kura Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā pirms 20 gadiem izstrādāja olimpiskās izglītības kursu un darbu Olimpiskajā akadēmijā sauc par savu hobiju. Viņa atzīmē, ka LOA visus šos gadus darbojusies, galvenokārt pamatojoties uz brīvprātīgo darbu, jo valsts budžeta finansējums bijis nepietiekams. "Šogad ir ļoti daudz jubileju – mūsdienu olimpiskās kustības aizsākumam 23. jūnijā būs 130. gadadiena, jo 1894. gadā Parīzē Sorbonnas universitātē tika dibināta Starptautiskā Olimpiskā komiteja, arī 100 gadu kopš pirmajiem Latvijas olimpiskās komandas startiem, kas notika I ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī un VIII olimpiskajās spēlēs Parīzē 1924. gadā," atzīmē Gulbe.
ITAS KOZAKEVIČAS IEDVESMA
LOA rīkotie ikgadējie Latvijā dzīvojošo tautību bērnu un jauniešu sporta svētki šogad notika jau 35. gadu pēc kārtas. Šim pasākumam ir ļoti nozīmīgs mērķis – veicināt dažādu Latvijā dzīvojošo tautību vienotību sportā un tautu draudzību vienotā Latvijā. Pasākuma programmā ir dažādas fiziskas aktivitātes, un, tāpat kā olimpiskajās spēlēs, notiek gan atklāšanas parāde, gan kultūras programma. Pirmā pasākuma organizēšanā aktīvi iesaistījās politiķe Ita Kozakeviča, un kopš tā laika sporta svētkos Vienoti sportā ik gadu piedalās ap 300 bērniem un jauniešiem vecumā no 5 līdz 12 gadiem no 20 nacionālajām kultūras biedrībām (armēņu, baltkrievu, ebreju, grieķu, gruzīnu, igauņu, krievu, lietuviešu, poļu, ukraiņu). Šogad tika ļoti aktīvi strādāts, lai piesaistītu tieši ukraiņu bērnus, un viņi ieradās gandrīz 100 – gan tie, kuri Latvijā dzīvo jau ilgus gadus, gan tie, kas šeit nokļuvuši kara dēļ.
Kā vēl vienu no Olimpiskās akadēmijas darbības virzieniem viceprezidente nosauc starptautisko arēnu. "Pie pirmās iespējas LOA sāka sadarboties ar Olimpijā bāzēto Starptautisko Olimpisko akadēmiju. Uz tās organizētiem semināriem ik gadu no katras valsts tiek aicināti divi jaunieši, kurus Latvijā konkursa kārtībā jau kopš 1992. gada atlasām tieši mēs. Aptuveni 150 valstu vienaudžu vidū viņi iegūst gan zināšanas, gan kontaktus nākotnei."
AUTORITĀTES – TRENERIS UN OLIMPIETIS
Pēdējos olimpiskajos ciklos LOA aizsākusi tradīciju izdot bukletu par gaidāmajām spēlēm, kas tiek dāvināti arī olimpiešiem. Tajos iekļauj informāciju gan par sacensību vēsturi, gan to, kas sportistus sagaidīs olimpiskajās spēlēs. Pavisam drīz Latvijas komanda dosies uz olimpiskajām spēlēm Parīzē, un LOA sportistu ceļamaizei sagatavojusi materiālu, kurā iekļauta informācija par Parīzē jau notikušajām spēlēm, kā arī par gatavošanos XXXIII olimpiskajām spēlēm šovasar. "Atzīmējot biedrības dibināšanas 35 gadu jubileju, esam ieskatījušies LOA vēstures mirkļos un akcentējuši paveikto un sasniegto tās darbības laikā," stāsta organizācijas viceprezidente. Nesen LOA arī izveidojusi bērniem paredzētu bukletu par olimpiskajiem talismaniem, turklāt finansējums ļāva to uzdāvināt pilnīgi visām Latvijas pirmskolām, skolām un bibliotēkām. "Tāpat pirmskolām uzdāvinājām mūsu radīto sporta alfabētu, lai bērni mācās ar sportu saistītus terminus. Olimpiskās spēles iespējams iepazīt arī caur spēlēm un rotaļām. Pēc tam jau tu ar bērniem vari sākt runāt – kas ir godīga spēle un kā vajadzētu rīkoties," stāsta Gulbe, uzsverot, ka tas, protams, nav iemācāms vienā dienā un lielākā autoritāte jaunajai paaudzei bieži vien ir treneris un sporta skolotājs. "Ja viņš rādīs pozitīvu piemēru, tas tiks ņemts vērā. Tāpat elki, protams, ir olimpieši. Kaut gan viņi ir aizņemti treniņos un sacensībās, kad nepieciešams, arī slavenie sportisti dodas uz skolām, piedalās Olimpiskās dienas pasākumos." LOA arī regulāri rīko mācību sesijas, kurās piedalās skolēni, studenti, sporta skolotāji, arī Latvijas olimpiskās izlases dalībnieki.
MŪSDIENU SPĒLES
Pērn Olimpiskā akadēmija sākusi aktīvi popularizēt Valmierā notiekošo ikgadējo skrējienu – soļojumu pa Jāņa Daliņa pēdām. Šogad leģendārajam soļotājam tiks atzīmēta 120. jubileja, un tai par godu organizācija vēlas šajā skrējienā ieviest dažādas aktivitātes. "Jaunā paaudze maz zina savus varoņus, viņiem ir jāstāsta vēl un vēl," uzsver Gulbe. Vēl viena šāda sporta varone ir pirmā latviešu olimpiskā čempione Inese Jaunzeme, kuras vārdā nesen nosaukta neliela iela Šmerļa mežā. "Es, protams, varētu vēlēties, lai Ineses Jaunzemes vārdu saņemtu kāda vairāk zināma iela, bet, ja Rīgas dome izvēlējusies šādu risinājumu, būtu vēlams šo ielu atdzīvināt, paužot stāstu par mūsu pirmo olimpisko čempioni. Šodien uz tās pat nav plāksnes ar tekstu, kas bija Inese Jaunzeme."
Olimpiskās akadēmijas viceprezidente nenoliedz, ka mūsdienās olimpiskā kustība zaudē savus ideālus, bet aicina neaizmirst arī par labajiem piemēriem – godīgu spēli, rokas sniegšanu pretiniekam. "Kad ir kāds pārkāpums, tiek lietoti aizliegtie preparāti, virsraksti ir lieli, bet vienmēr aicinām atrast arī godīgas spēles stāstus. Tādi pieejami jebkurā sporta veidā."
"Olimpiskās spēles ir lielākais sporta festivāls pasaulē, kas vienuviet apkopo lielu skaitu sporta veidu. Žēl, ka to nav pat vēl vairāk, tomēr arī saprotams, ka skaitu kāpināt nevar neierobežoti. Pirmajās olimpiskajās spēlēs piedalījās 245 sportisti, bet tagad viņu ir vairāk nekā 11 tūkstoši," stāsta Gulbe, priecājoties, ka olimpiskajā kustībā ienāk jauni sporta veidi, piesaistot jauno paaudzi. "Ļoti laba lieta ir 2010. gadā aizsāktās Pasaules Jaunatnes olimpiskās spēles. Daudziem jauniešiem olimpiskās spēles ir mērķis, ko viņi nesasniegs, bet viņiem tiek dota iespēja piedalīties jaunatnes spēlēs, kur ir vēl citi sporta veidi, vairāk iespēju izcīnīt medaļas. Tas šiem jauniešiem ir ļoti vērtīgi un atmiņā paliekoši. Tādus sporta veidus kā breiku, sērfošanu, skeitbordu vispirms redzējām Jaunatnes spēlēs."
VISI SKATI UZ PARĪZI
"Noteikti pieminēšanas vērts ir, ka pirmoreiz olimpiskās spēles ies roku rokā ar paraolimpiskajām spēlēm – tām būs kopējs logo, talismans, lāpa un pat piktogrammas," LOA viceprezidente norāda, ko īpašu līdzjutēji pieredzēs jau pavisam drīz gaidāmajās Parīzes olimpiskajās spēlēs. Drošības ziņā spēļu organizatoriem ir daudz izaicinājumu. Parīze paredzējusi radikāli mainīt olimpiādes spēļu atklāšanas ceremonijas koncepciju, jo 26. jūlijā vēsturē pirmo atklāšanas ceremoniju brīvā dabā klātienē vēros vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Tā netiks rīkota stadionā, kā ierasts, bet gan Parīzes centrā sešus kilometrus garā Sēnas upes posmā. Vēl nav publiski arī zināms, kur tiks aizdegta olimpiskā lāpa. Eifeļa tornis piedzīvos jau savas trešās olimpiskās spēles, turklāt daļa no šīs vēsturiskās celtnes – 18 gramu – būs arī katrā olimpiskajā medaļā. "Slavenais inženieris Gustavs Eifels savulaik mainīja sava laika tradicionālos paņēmienus, lai uzbūvētu pirmo 300 metru augsto torni. Savukārt tagad, olimpiskajās medaļās iekļaujot Eifeļa torņa fragmentus, XXXIII olimpisko spēļu organizatori cer atstāt paliekošas atmiņas sportistiem par spēlēm, Parīzi un Franciju. Šādi stāsti aizrauj jauniešus, tādi piemēri viņiem paliek atmiņā, un tad viņi tos nes tālāk," uzsver LOA viceprezidente. Kaut arī Latvijas Olimpiskā akadēmija pagaidām joprojām nav saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apsolīto finansējumu 2024. gadam, biedrība plāno un turpina darboties, lai olimpiskā liesma vienmēr degtu gan sportā, gan cilvēku sirdīs.