Lēmums par braukšanu uz Parīzi nav obligāti politisks vai deklaratīvs, bet tam līdzi nāk noteikti uzvedības likumi. Saskaņā ar šobrīd (un vēsturiski jau sen un ilgstoši) spēkā esošiem noteikumiem sportistiem olimpisko spēļu laikā jāievēro stingras uzvedības prasības.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) veidotā Olimpiskā harta ir sarežģīts dokuments ar plašu prasību spektru sportistiem un valstīm. Šie noteikumi savā starpā nav pretrunīgi. Tomēr der atcerēties svarīgas nianses, par kurām līdz šim maz runāts dažādu personu publiskos aicinājumos Latvijas sportistiem. 2023. gada 15. oktobrī apstiprinātā nesenā Olimpiskās hartas versija (diemžēl publiski šis dokuments atrodams tikai angļu valodā bez pienācīga tulkojuma latviešu valodā) ir uz 113 lapām. Tajā apvienoti gan noteikumi par organizatoriskiem jautājumiem funkcionāriem, gan daži uz sportistiem attiecināmi noteikumi. Tas ir, Olimpiskajā hartā tiek reglamentēta dažādu personu uzvedība, kuru izdarītais (vai arī nepaveiktais) netiešā veidā var ietekmēt pārējās ar olimpisko kustību saistītās grupas.
OLIMPISKĀ PROPAGANDA?
Katru reizi, dzirdot kādu komentāru par tādiem vai citādiem olimpiskajiem pienākumiem, ir vērts painteresēties, kurš no noteikumiem tieši ir domāts. Olimpiskajā hartā 61 pants ir sakārtots sešās nodaļās. Apjomīgākā nodaļa ar četrām apakšsadaļām veltīta pašu spēļu norisei un satur kādu svarīgu noteikumu. Tas ir par sportistu tiesībām paust savu nostāju dažādos jautājumos. Hartas 50. pants (Reklāma, demonstrācijas, propaganda) paredz, ka nav atļauta politiska, reliģiska un rasu propaganda olimpisko spēļu norises vietās vai telpās. Tātad praktiski visos
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!