"Atskatoties uz savu karjeru, varu nosaukt daudz futbolistu – gan labus komandas biedrus, gan vienkārši interesantus cilvēkus. Parasti jau atceries tos, ar kuriem joprojām esat labi draugi un kopā piedzīvojuši daudz un interesantu lietu vai kuri izcēlušies laukumā," Gorkšs stāsta. Pēc sportista ceļa noslēgšanas viņam joprojām saglabājušās tuvas attiecības ar vairākiem bijušajiem komandas biedriem. Citi savukārt ģērbtuvēs ziepes vārījuši ar apskaužamu izdomu, kamēr dažs labs ar savu futbolista talantu izsities līdz pat Anglijas izlasei.
Savas spēlētāja karjeras sākumā Gorkšs spēlēja Latvijā un Zviedrijā, bet ziedu laikus piedzīvoja Anglijā. Ceļu futbola dzimtenē augumā raženais un standartsituācijās bīstamais aizsargs sāka Blackpool komandā, savukārt 2011. gadā viņš ar Londonas Queens Park Rangers uzvarēja valsts otrajā spēcīgākajā turnīrā Championship un ieguva ceļazīmi uz Anglijas Premjerlīgu. Piepildīt sapni un uzreiz debitēt prestižajās sacensībās latvietim neizdevās, un sekoja pārcelšanās uz Reading, ar ko 2012. gadā izdevās atkal triumfēt Championship. Vārti uz Premjerlīgu Gorkšam beidzot bija vaļā, un tā paša gada 18. augustā sekoja debija pret Stoke City. Latvietis izdzīvoja katra futbolista jaunības sapni – spēlēja pret tādiem klubiem kā Londonas Chelsea, Liverpool, Londonas Arsenal, bet vienīgos vārtus augstākajā ešelonā iesita 2012. gada 4. novembrī pret savu bijušo komandu Queens Park Rangers. Loģiski, ka pēc augstākā punkta sasniegšanas sākās lēzena lejupslīde – atgriešanās Championship un vēl pāris gadu Anglijā, bet futbolista karjeras noslēgumā Gorkšs uzspēlēja arī Grieķijā, Čehijā un visbeidzot Latvijā.
Kaspara Gorkša karjera
- Auda (1997–2002)
- Vekšes Oster, Zviedrija (2002–2004)
- Sēderteljes Assyriska, Zviedrija (2005)
- Ventspils (2005–2006)
- Blackpool, Anglija (2006–2008)
- Londonas Queens Park Rangers, Anglija (2008–2011)
- Vulverhemptonas Wanderers, Anglija (2013)
- Reading, Anglija (2011–2014)
- Colchester United, Anglija (2014–2015)
- Iraklijas Ergotelis, Grieķija (2015)
- Prāgas Dukla, Čehija (2015–2016)
- Liepāja (2016)
- Riga (2017)
- Auda (2018)
Nacionālajā izlasē Gorkšs ilgus gadus bija neatņemama sastāvdaļa. Debiju viņš piedzīvoja 2005. gada 24. decembrī viesos pret Taizemi. Kopumā aizsarga kontā 89 spēles un pieci vārti.
Endijs Grifins
"Endijs nāk prātā kā viens no pirmajiem, kad jārunā par spilgtiem komandas biedriem. Viņš Reading komandā bija labās malas aizsargs, bieži spēlējām kopā. Lielākajai daļai futbola fanu šis spēlētājs gan neko daudz neizteiks – viņš 2010. gadā pievienojās no Stoke City un bija Reading sastāvā, kad uz turieni pārcēlos. Tipisks angļu aizsargs, kurš ir ļoti spēcīgs spēlē viens pret vienu, taču Grifins vislabāk atmiņā nevis sava spēles stila, bet drīzāk savas izdomas dēļ. Endijs bija bieži traumēts un spēja izdomāt daudz ko, lai kavētu laiku starp dažādām procedūrām. Tāpēc visiem puišiem komandā bija jābūt uzmanīgiem, ko viņi velk mugurā, vai neatstāj neaizslēgtu automašīnu. Beigās tas aizgāja līdz absurdam – vienā no jokiem Grifins komandas biedra spēkratā, kam bija atstāts vaļā logs, sabēra visas treniņbāzes miskastes saturu. Viņam arī bija raksturīga drēbju griešana un pielāgošana, tāpat to kāršana pie griestiem un karsējošās smēres ieziešana citu futbolistu šortos. Vienreiz Endijs spēlētāju automašīnu atslēgas satina maisā un iegremdēja ledus vannā, kamēr pats aizbrauca mājās. Visa komanda divas stundas pēc treniņa meklēja atslēgas, bet viņš par to īpaši neiespringa. Varēja tikai apskaust Endija izdomu un arī ieguldītā enerģija katrā šādā jokā bija apskaužama. Atceros vienu gadījumu, kad mums bija treniņš bāzē. No tās kādu trīs kilometru attālumā atradās spics un mākslīgi uzbērts kalns, un tad viens no futbolistiem, kurš bija Grifina čoms, treniņa laikā pamanīja, ka viņa džips ir kalna galā. Šādu cilvēku novēlētu katrā komandā, jo tas uzlabo mikroklimatu un saliedē puišus. Pat ja tas dažreiz maksā tev izgriezumu biksēs visnepiemērotākajās ķermeņa vietās. Lai arī Endijs lielāko daļu laika bija traumēts, bet viņš bija lielisks komandas biedrs un viņa loma Reading uzvarā Championship turnīrā 2012. gadā viennozīmīgi bija ļoti liela. Par spīti savainojumiem, viņš ar mums devās izbraukumos un atbalstīja pārējos. Turēja mūs nomodā, lai mēs neatslābinātos un viņš nevarētu izspēlēt kādu no saviem jokiem."
Stoke City audzēknis Grifins savu karjeru jau ir noslēdzis. Lai arī kopā ar Reading viņš spēlēja tikai Championship turnīrā, lielāko daļu karjeras nepiekāpīgais aizsargs pavadīja tieši Anglijas spēcīgākajā līgā. Tur bez Stoke City viņš pārstāvēja arī tādus klubus kā Newcastle United un Portsmouth.
Alehandro Forlins
"Viņš joprojām ir viens no maniem tuvākajiem draugiem, spēlējām kopā Queens Park Rangers. Ikdienā dzīvojām viens otram tuvu un tieši ar viņu kopā gājām cauri gan labajiem, gan grūtajiem brīžiem. It sevišķi 2009./10. gada sezonā, kad tikām uzskatīti kā vieni no favorītiem uzvarai Championship, bet realitātē līdz pat pēdējām kārtām nezinājām, vai spēsim izglābties no izkrišanas. Decembrī pēc spēles ar Watford mūsu treneris Džims Madžiltons tika atlaists par rupju izturēšanos pret spēlētāju komandas ģērbtuvē, un kopš tā brīža treneri sāka mainīties ik pēc divām nedēļām. Beigās cīnījāmies nevis par tikšanu Anglijas Premjerlīgā, bet gan neizkrišanu no Championship. Atceros, ka pēdējo sezonas mēnesi Forlina ģimene bija Anglijā un tad mums 24 stundas diennaktī bija bārbekjū. Abi kopā ļoti pārdzīvojām par sezonu un uztraucāmies par savu vietu Championship. Tas bija grūts posms manā karjerā, bet Forlina argentīnieša kultūras un siltuma dēļ esam palikuši draugi uz mūžu. Protams, pēc tā laika pats esmu aizguvis zināšanas, kā pareizi jācep gaļa un jāgatavo ogles. Enerģija, ko Forlins ar ģimeni bija gatavs ieguldīt, lai vienkārši paceptu gaļu, bija neaprakstāma.
Pirmais, ko pēc atbraukšanas izdarīja Alehandro tēvs, bija trīs grilu iegādāšanās. Pēc tam tos visus pilnībā izjauca un sataisīja tādu kā konveijeri, kur viena sadaļa rūpējas, lai nepietrūktu ogles, otra gādā par gaļas cepšanos pareizajā temperatūrā, bet trešā – par to, lai tā izceptos tieši tāda, kādu gribas. Alehandro ir fantastisks džeks! Iedvesma jebkuram komandas biedram un līdzjutējam. Viņš trīs reizes pārrāvis ceļgala krusteniskās saites, turklāt karjeras augstākajā punktā, kad bija runas, ka varētu pāriet uz kādu no Anglijas futbola grandiem. Vienmēr pozitīvs un izpalīdzīgs, turklāt ikreiz gatavs uzņemt ciemos. Skaidrs, ka pēc futbolista karjeras beigām attiecības ar visiem komandas biedriem neizdodas saglabāt, bet Alehandro joprojām man ir ļoti tuvs draugs."
Argentīnietis Forlins joprojām turpina karjeru, taču kopš augusta viņš ir bez kluba, jo atstāja Spānijas trešās līgas komandu Marbella. Savulaik šis futbolists tika uzskatīts par lielu talantu un par viņu interesi izrādīja Eiropas grandi, tostarp Milānas Inter, kad tā galvenais treneris bija slavenais Žuzē Mourinju. Tāpat pussargu vēlējušies iegūt Londonas Arsenal un Totenhemas Hotspur, taču traumu dēļ vien Argentīnas jaunatnes izlasēs spēlējušais futbolists savu potenciālu tā arī nerealizēja.
Kails Volkers
"Ja skatāmies uz zvaigžņu faktoru, Volkers laikam ir populārākais, ar ko kopā savulaik esmu trenējies un spēlējis. Viņš 2010./11. gada sezonas sākumā mums uz Londonas Queens Park Rangers tika izīrēts no Tottenham Hotspur. Atbrauca pa taisno uz spēli Ipsvičā, pat šķirti no komandas. Pats ieradās un gāja laukumā iesildīties. Man par Volkeru tobrīd nebija nekādas informācijas – nezināju, kas viņš tāds ir un cik talantīgs. Tomēr jau no pirmā viņa pieskāriena bumbai bija skaidrs, ka tas ir futbolists, kuru gaida ļoti sekmīga karjera, protams, ja vien pats kaut ko nesalaidīs dēlī.
Kopā nospēlējām lielāko daļu sezonas, Volkeru gan beigās Hotspur atsauca atpakaļ un aizsūtīja uz Birmingemas Aston Villa. Aizsardzībā spēlējām kopā, un viņš bija tāds brīvais mākslinieks, kurš vienā spēlē darbojās kā centra aizsargs, bet pārsvarā bija labajā malā. Kails bija ļoti talantīgs, bet vienmēr gatavs ieklausīties. Varētu teikt, ka arī es esmu kliedzis un mācījis spēlēt vienu no pasaules līmeņa aizsargiem. Vai no tā viņš kaut ko ir ņēmis vērā līdz šodienai, protams, apgalvot nevaru. Atceros viņu kā pilnīgu maksimālistu, kuram nepatika zaudēt. Tolaik Volkers laukumā bieži zaudēja savaldību, it sevišķi centra aizsarga pozīcijā, tāpēc mans uzdevums bija viņu šad un tad nomierināt, lai viņš neiesaistītos, viņaprāt, principiālos, bet kopumā nevajadzīgos dueļos. Tā teikt apslāpēt viņa jaunības naivumu laukumā, ko pieredzējuši spēlētāji bieži izmantoja. Kā futbolists viņš tolaik vēl bija neizveidojies, bet jau tad diezgan daudz ko varēja kompensēt ar savām fiziskajām īpašībām. Bija redzams, ka ātrumā, atlētismā un talantā Kails bija krietni priekšā jebkuram citam Queens Park Rangers futbolistam. Bija prieks skatīties, kā attīstās viņa karjera, un sekot līdzi sniegumam gan Manchester City, gan Anglijas izlasē. Kad Kails jau bija atgriezies Hotspur klubā, man izdevās pret viņu arī uzspēlēt. Šķiet, viņa krekls man joprojām atrodas mājās."
Viena no šī brīža Anglijas futbola zvaigznēm. Pirms kļuva par Tottenham Hotspur pamatvērtību, devās īrē uz vairākiem klubiem. Savukārt 2017. gadā Volkeru par iespaidīgiem 45 miljoniem mārciņu nopirka ambiciozā Manchester City, kuras sastāvā viņš divas reizes kļuva par Anglijas čempionu. Aizsargs ir arī viens no nacionālās izlases balstiem. Tās sastāvā viņam pagaidām ir 53 spēles.
Gorkšs norāda, ka spēlējis kopā ar vairākiem futbolistiem, kurus gribētos izcelt. "Savulaik vienu treniņu notrenējos ar Rahīmu Stērlingu. Toreiz viņam bija tikai 15 gadu. Viņš nāk no Queens Park Rangers sistēmas. Pēc vienas treniņspēles, kurā, man šķiet, Stērlings sasita piecus vārtus, viņu uzreiz pārdeva Liverpool klubam. Savukārt Blackpool komandā liela ietekme uz mani bija Vesam Hūlehenam. Satiku viņu, kad tikko biju ieradies no Latvijas. Viņš bija Blackpool lielākais talants un iemesls, kāpēc komandai tolaik bija strauji panākumi. Futbolists ar lieliem tehniskiem dotumiem, taču sadzīvē viņš bija ļoti haotisks un neparedzams.
Tolaik kādu brīdi dzīvojām kopā, bet viņš bija no tiem cilvēkiem, kurš uz spēli var aizmirst paņemt futbolzābakus, uzvilkt ne to formu. Pilnīgs mākslinieks. Kad nokārtoja autovadītāja tiesības, viņš nopirka dārgāko automašīnu, ko varēja atļauties, taču brīdi vēlāk saprata, ka nepietiek naudas apdrošināšanai. Kopā iekūlāmies daudz un dažādos piedzīvojumos."
Interesantu atgadījumu komandas biedru vidū nav trūcis. Piemēram, viens no viņiem visu brīvo laiku varējis pavadīt Londonas striptīzklubos! "Nevarēju tikt gudrs, kā viņam bija tik daudz enerģijas – aiziet uz treniņu, paēst un tad līdz vēlai naktij sēdēt striptīzbāros. Savukārt Latvijā no komandas biedriem uz mani vislielāko iespaidu atstāja Jurijs Idionovs. Kopā spēlējām Audā, kad mana karjera tikai sākās, bet viņš bija pirmais, uz kuru skatījos ar apbrīnu un kā uz piemēru. Tolaik komandai Latvijas futbola augstākajā ešelonā klājās grūti, bet Jurijs bija īsts līderis un kapteinis."
"Atceroties vienu, prātā nāk nākamais komandas biedrs, nākamais piedzīvojums vai atgadījums. Pat žēl kādu no tiem atstāt nepieminētu, jo karjeras līkloči bija pilni ļoti interesantu atgadījumu un lielisku komandas biedru. Atmiņas par pilniem stadioniem un dārgām automašīnām ir stāsti mazbērniem, taču karjeras laikā satiktie cilvēki un piedzīvotais vienmēr uzjundīs virkni neaprakstāmu emociju," noslēdz Gorkšs.