Sīvā cīņa par vietu rūpnīcā
Pasaules motokrosa čempionātā MXGP klasē ir sešas rūpnīcas komandas, kas nozīmē, ka vietas tajās ir tikai 12 braucējiem. Klase kļūst arvien ciešāka, braucēji ātrāki, pirmā no desmitās vietas tālu neatpaliek. Tas, ka traumas dēļ lielāko daļu sezonas paliku malā, kā arī pasaulē valdošā situācija ar vīrusu noteikti ietekmēja piedāvājumus man, tomēr nevaru arī teikt, ka tādu nebija. Vienkārši bez šiem apstākļiem to būtu vairāk un labāki. Husqvarna rindās nepaliku, jo vēlējos brīvību, bija nepieciešamas pārmaiņas. Līdzšinējā komanda gribēja, lai abi sportisti treniņus visu laiku brauc kopā, – jūties labi vai ne, tev jābrauc. Gribēja, lai strādāju tikai ar viņu treneriem un fizioterapeitiem, tomēr neuzskatīju, ka tie ir paši labākie speciālisti. Gribu gan uzsvērt, ka šīs sezonas trauma netika gūta tāpēc, ka konkrētajā dienā Husqvarna mani būtu spiedusi braukt.
GasGas piedāvājums šķita vislabākais, tomēr finansiālā situācija nākamajā sezonā būs grūtāka. Man tiks nodrošināta labākā tehnika, bet pašam vajadzēs sarūpēt finanses ceļošanai, algu treneriem, fizioterapeitiem. Esam aprēķinājuši, ka tas sezonā izmaksās aptuveni 50 000 eiro, tomēr finansiālo jautājumu esmu pilnībā uzticējis savam menedžerim Kristeram Serģim. Latvijā nav tik viegli atrast lielos sponsorus, bet ārzemju naudas devējiem latvietis ne vienmēr ir ļoti piesaistošs. Divu gadu līgumā ir atrunāts: jo labāki būs mani rezultāti trasē, jo otrajā sezonā būs lielāks atbalsts no komandas.
Sākums 18. novembrī
Palikt ārpus rūpnīcas komandas būtu bijis solis atpakaļ tehniskajā nodrošinājumā, tomēr šobrīd labas ir arī satelītkomandas. Nākamajā sezonā atgriezīšos pie KTM motocikliem. Grūti pateikt, vai tie ir paši labākie čempionātā, tas ir, kā kurā trasē, jo šobrīd tiešām visaugstākajā līmenī ir visa rūpnīcu vienību tehnika – jebkurš to braucējs var uzvarēt. Pirmo treniņu ar motociklu pēc ilgas traumas ārstēšanas aizvadīju 18. novembrī. Esam izvirzījuši mērķi līdz jaunajam gadam pierast pie jaunā motocikla, iebraukties, bet pēc tam jau iespējami labāk jāsagatavojas nākamajai sezonai, kuras ievads plānots mēnesi vēlāk, nekā ierasts – tikai aprīļa sākumā. Starpsezona būs gara, visiem braucējiem būs laika sagatavoties. Visi ļoti cer, ka nākamo sezonu izdosies aizvadīt pilnvērtīgu, tomēr, redzot, kāda šobrīd ir situācija pasaulē, šķiet, ka tas būs grūti izdarāms.
Nākamās sezonas galvenais mērķis man pašam būs pēc traumas atgriezties ar stabilu sniegumu. Vēlos gadu nobraukt bez liekiem piedzīvojumiem.
Skaists, bet bīstams
Reti kurš sportists spēj pasaules čempionātā nobraukt visus sezonas braucienus, jo šis ir diezgan bīstams sporta veids un brīžiem katra mazākā kļūda var maksāt dārgi – ne vienmēr tai ir jābūt tavai kļūdai, jo nelaimi var izraisīt arī konkurents vai tehniskas ķibeles.
Īpaši sliktas sajūtas šogad raisīja mana Husqvarna komandas biedra Armina Jasikoņa ļoti smagā trauma. Iepriekšējos divos gados ļoti daudz laika pavadījām kopā. Tomēr tāds ir sports, nevienā brīdī nevari zināt, kas notiks. Pēdējā laikā neesmu ar Arminu kontaktējies, negribas viņu traucēt, jo situācija nav tā vieglākā. Apzinos, ka viņam pašlaik daudzi raksta un zvana. Ierobežot traumu skaitu motokrosā diemžēl ir grūti. Mēs visi apzināmies, ka šis ir skaists, bet arī ļoti bīstams sporta veids.