Jūra tik tuvu
Elīzai pagājušās sezonas otrā puse bija ļoti veiksmīga – viņa pirmoreiz karjerā uzvarēja Pasaules kausa posma individuālajās sacensībās un ar Latvijas izlasi tika pie bronzas pasaules čempionāta sprintā. Ja esi laimīgs, ir vieglāk startēt. Man bija tieši tāpat – izveidojoties attiecībām, sacensībās vairs neizjutu tik lielu spiedienu. Īpašs bija pasaules čempionāts Sočos, jo bijām viens ar otru, vakaros varējām iet kopā vakariņās. Fantastiski! Kad aizvēra robežas, sapratām, ka jāpaliek blakus, – vispirms tas notika Latvijā, tad ar savu lidmašīnu lidojām uz Vāciju un palikām tur pāris nedēļu, pēc tam atgriezāmies. Sākām arī lidot Latvijā. Nebiju gaidījis, ka Latvija ir tik skaista – desmit gadu ceļoju uz Siguldu, bet nekad nebiju bijis pie jūras. Nemaz nezināju, ka tā atrodas tik tuvu. Tāpat daudz staigājām, izbaudījām dabu. Uz publiskām vietām gan pārāk negājām, jo vēlējāmies sevi pasargāt no šī vīrusa. Biju Liepājā un vēl citās pilsētās. Daba un lidostas ir tas, kas man patīk visvairāk – iepazinu valsti no visām pusēm. Ne visu laiku, bet lielāko daļu vasaras pavadīju virs Latvijas.
Ātrāk nekā ar mašīnu
Sāku lidot 2011. gadā. Biju jauns un atrados situācijā, kad sapratu, ka nepieciešams vēl kaut kas, lai viss fokuss nebūtu tikai uz kamaniņu sportu. Aviāciju biju apbrīnojis visu savu dzīvi un noskaidroju, ka netālu no manas treniņu pilsētas ir neliels lidlauks. Vispirms izmēģināju ultravieglo lidmašīnu, bet gadu vēlāk ieguvu privātā pilota licenci un jau varēju sākt lidmašīnu izmantot ne tikai kā hobiju, bet automašīnas vietā – varu ceļot ātrāk un paveikt vairāk. Tas ir viens no labākajiem lēmumiem, ko savā dzīvē esmu pieņēmis.
Vēl pēc pāris gadiem nokārtoju akrobātikas licenci, iegādājos Yak 52 lidaparātu, un pat lidoju akrobātikas komandā. Savukārt pagājušajā vasarā ieguvu licenci lidojumiem ar vairāku dzinēju lidmašīnu, kā arī nokārtoju lidošanas instruktora apliecību. Tagad sāku veidot savu lidošanas skolu, kam pilnvērtīgi pievērsīšos pēc karjeras. Man jau ir Cessna 172 lidmašīna skolai, tāpat man ir vairāku dzinēju lidmašīna Cessna T303, ko izmantoju tālāku distanču veikšanai. Līdz ar to šobrīd kopā man ir trīs lidmašīnas.
Vīruss arī Vācijas izlasē
Gatavojos nākamajai sezonai un ceru, ka tā vispār notiks, jo situācija var mainīties katru stundu. Šobrīd aizvadām mazāk treniņu nekā iepriekš, tie risinās mazākās grupās, viss tiek nepārtraukti dezinficēts. Ja sezona sāksies, būšu ļoti saviļņots, bet šobrīd joprojām ir liels jautājums, kā tā vispār notiks. Piemēram, pasaules čempionātam šosezon būtu jānorisinās Kēnigszē, bet tās apkārtnē šobrīd cilvēki pat nedrīkst iziet no mājas.
Oktobrī Vācijas izlase bija plānojusi doties uz treniņnometni Siguldā. Mēs jau bijām tuvu lidostai, kad saņēmām ziņu, ka jāgriežas atpakaļ, jo vienam no mūsu treneriem bijušas pozitīvas Covid-19 analīzes. Visa komanda veica trīs testus un pārējiem rezultāti bijuši negatīvi, līdz ar to esam atsākuši gatavošanos. Biju bēdīgs, ka tā notika, jo vēlējos atgriezties trasē, kā arī satikt Elīzu.
Šosezon pieci no Pasaules kausa posmiem plānoti Vācijā, bet man dažreiz labāk patīk braukt ārpus Vācijas, jo dzimtenē arī citas mūsu ekipāžas ir ļoti labas. Savukārt trasēs ārpus Vācijas mums ir lielāka pieredze. Domāju, ka mēs esam labāk gatavi grūtām trasēm un tādās mūsu izredzes palielinās. Piemēram, Oberhofa ir maza trase, kur visas Vācijas ekipāžas braukušas jau no bērnu kājas. Līdz ar to šo trasi zinām ļoti labi un tajā būt ātrākajiem ir grūtāk. Sigulda ir sarežģīta trase, bet pēdējos gados tur esam bijuši daudz reižu un šobrīd mums arī pieder šīs trases rekords.
Pasaules kausa kopvērtējumā esam uzvarējuši četrus gadus pēc kārtas, bet noteikti nevaru teikt, ka būt labākajiem būtu garlaicīgi, – katra sacīkste ir aizraujoša un smaga, uzvarēt nav tik vienkārši, kā izskatās. Ja esi labākais, cilvēki no tevis vairāk gaida, uzliekot spiedienu, tomēr tajā pašā laikā tas dod arī pārliecību par sevi. Protams, man patiktu šosezon uzvarēt katrās sacensībās – tādēļ es trenējos un gatavojos, tomēr tas nav viegli.