Pirmās brīvvalsts laikā līdz okupācijai Latvijas izlase aizvadīja 99 spēles (no tām 32 ar Igauniju un 27 ar Lietuvu), pēdējam mačam tiekot aizvadītam 1940. gada jūlijā pret Igauniju. Latvijas Futbola federācijas neatkarība tika atjaunota 1990. gada augustā, bet par atjaunotās valstsvienības treneri iecēla Jāni Gili. Pēc dažām pārbaudes spēlēm un Baltijas kausa Latvijas izlasei 1992. gada augustā bija jāuzsāk savs pirmais atlases cikls.
1994. gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensību apakšgrupu, kurā bija Latvijas izlase, mūsdienās sauktu par nāves grupu, jo no pirmā groza pretiniekos nokļuva Spānija, no otrā Īrija, kas iepriekšējā finālturnīrā sasniedza ceturtdaļfinālu, bet no trešā – 1992. gada vasarā sensacionāli Eiropas čempionātā uzvarējusī Dānija. Cikla ievadā Latvija ar 1:2 piekāpās Lietuvai, un 1992. gada 26. augustā nesen neatkarību atguvušajā valstī tika sagaidīti dāņi, pret kuriem varonīgā cīņā mūsu izlase noturēja neizšķirtu 0:0. Sekoja 0:4 pret Īriju, bet ceturtajā mačā 23. septembrī pret Spāniju… vēlreiz 0:0. Turpinājumā seko neizšķirti arī pret Lietuvu un Albāniju, bet cikls tiek pabeigts ar pieciem zaudējumiem pēdējās sešās spēlēs.
Debijas ciklā 12 spēlēs tiek iegūti pieci punkti par pieciem neizšķirtiem. Aiz mums palika vienīgi Albānija, kas reizi arī spēja uzvarēt, tomēr tobrīd vēl uzvara deva tikai divus kopvērtējuma punktus.
Spānija 12 8 3 1 27:4 19
Īrija 12 7 4 1 19:6, 18
Dānija 12 7 4 1 15:2 18
Ziemeļīrija 12 5 3 4 14:13 13
Lietuva 12 2 3 7 8:21 7
Latvija 12 0 5 7 4:21 5
Albānija 12 1 2 9 6:26 4
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!