Latvijas komanda Šanhajā, Vujangā un Vandžou vienpadsmit dienās pa trim reizēm tikās ar Ķīnas, ASV un Nīderlandes otrajām vienībām. «Ķīnas izlase gatavojas 2016. gada olimpiskajām spēlēm, un viņu komandā no 17 spēlētājiem desmit bija virs 203 centimetriem. Amerikāņi visi bija vecumā no 24 līdz 27 gadiem, visi beiguši universitātes, daži pat spēlējuši jau profesionālā līmenī Eiropā vai NBA attīstības līgā. Holandei bija tiešām otrā izlase, kurā arī visi spēlētāji bija profesionāļi,» sarunā ar Dienu pretiniekus novērtēja Bagatskis. Latvijas 18-23 gadus vecie puiši ievērojami atpalikuši atlētismā un fiziskajos rādītājos, bet to kompensējuši ar vēlmi sevi parādīt un pierādīt. «Runājot boksa terminoloģijā, mēs mācējām turēt sitienu,» smejoties atzina treneris. «Protams, ja salīdzina parametrus, mēs noteikti nebijām labāki, taču sportā daudz ko var panākt ar gribasspēku un cīņassparu.»
Katrā no trim miniturnīriem Latvijas basketbolisti guva pa uzvarai, turklāt visas spēles bija saspringtas - tikai vienā rezultāta starpība bija virs desmit punktiem. «Arī tajā tas lielais pārsvars izveidojās tikai pēdējās trīs četrās minūtēs. Visas trīs spēles ar amerikāņiem priekšā bija te viņi, te mēs, taču beigās nemācējām nospēlēt tik pārliecinoši, kā to vajadzēja,» uz pieredzes trūkumu norādīja Bagatskis. Pēdējā turnīrā beidzot izdevās uzvarēt mājiniekus, taču pēc tam tika zaudēts gan ASV, gan Nīderlandei. «Bijām jau tik ļoti noguruši un emocionāli iztukšoti, ka beigās nepietika ne spēka, ne veiksmes.»
Bagatskis atzina, ka sākotnēji spriedis, ka labākajā gadījumā tiks gūta viena uzvara, tomēr turnīrs izvērties tāds, ka varēja būt arī visi pieci panākumi un varēja nebūt neviens: «Ir sasniegts vidusceļš, un, ticiet man, tās trīs uzvaras ir ļoti vērtīgas. Esmu ļoti apmierināts.»