Pērn LBS gadskārtējā konferencē Kehris pirmo reizi iepazīstināja delegātus ar Latvijas basketbola saimniecības attīstības ilgtermiņa stratēģiju, piebilzdams, ka tās tālākos mērķus vajadzēšot sasniegt cita prezidenta vadībā — šie četri gadi viņam būšot pēdējie. Tiesa, neizskatās ticami, ka opozicionāru demaršs varētu tikt izmantots, lai laikus noveltu no pleciem vērienīgā sabiedriskā pienākuma uzlikto nastu. "Mēs taču neļausim sev kāpt uz galvas," kāds no prezidenta bijušajiem līdzstrādniekiem atceras Kehra reakciju uz reiz piedzīvotu kritisku situāciju basketbola saimniecībā. Tādās reizēs prezidenta darbi esot straujāki par runām.
Bez īstas alternatīvas
Sportiskā ģimenē augušais ekonomists (Ojāra tēvs Ēriks Kehris savulaik bijis Latvijas rekordists tāllēkšanā), Ekonomistu apvienības 2010 prezidents savulaik spēlējis basketbolu jaunatnes izlases kandidāta līmenī. Kādreizējie partneri atceras, ka neesot bijis īpaši talantīgs, toties gana apzinīgs treniņos un disciplinēts sadzīvē. Basketbola prasme noderējusi arī vēlāk, kad deviņdesmito gadu sākumā groza bumba kļuva par politiķu klubiņa 21 un partijas Latvijas ceļš dalībnieku populāru izklaides veidu. Šajā sabiedrībā apgrozījās arī Valdis Valters, kurš tolaik kontrolēja gandrīz visas jaunajos apstākļos aktivitāti saglabājušās basketbola organizācijas.
1997.gada pavasarī kārtējā LBS konferencē Ojāru Kehri ievēlēja par LBS prezidentu. Šķita, ka valsts varas aprindām piederoša cilvēka (O.Kehris bijis AP un Saeimas deputāts, ekonomikas ministrs) ievēlēšana palīdzēs vienā rāvienā atrisināt daudzās materiālās problēmas. Tā gan izrādījās ilūzija, kuras sagrūšana negatīvi ietekmējusi Kehra autoritāti tajā basketbola sabiedrības daļā, kam groza bumbas kopšana ir maizes darbs. Daudziem nepatika prezidenta norāde, ka pašiem LBS dalībniekiem būs jāpalielina savs ieguldījums budžeta ienākumos, ne tikai jācer uz sponsoru naudas tērēšanu. Tomēr vilšanās piegarša nav kavējusi viņu vairākkārt pārvēlēt amatā, kaut reizēm viņš pēc šā goda vismaz ārēji nav rāvies. Vienubrīd pēc amata tā kā tīkojuši ventspilnieki, taču dumpis noplaka kuluāros. Citas reālas opozīcijas līdz šim nav bijis, un pēdējos gados Kehra pārvēlēšana notikusi padomjlaiku tradīciju stilā.
Vairāk naudas un darba
11 gadu laikā LBS budžets daudzkāršojies (šogad 1,7 miljoni latu plus
mērķdotācijas Eiropas čempionātu sarīkošanai), taču līdztekus auga
inflācija un prasības, krietni paplašinājušies arī tēriņi. Pēc izmaiņām
LBS atbalstītāju lokā var spriest, kā mainījusies prezidenta politiskā
un ekonomiskā ietekme valstī. Einara Repšes valdības laikā O.Kehris pat
publiski rādīja LBS tukšās kabatas, izpelnīdamies preses aizrādījumu,
ka savienības padomē sapulcētajiem politiķiem un uzņēmējiem problēmas
vajadzētu ne tikai formulēt, bet arī pašiem risināt. Pēc tam tas lielā
mērā arī izdarīts, liekot lietā gan lielo labvēļu (Latvijas gāze,
Hansabanka), gan dažādām programmām piesaistītos valsts līdzekļus.
Vienlaikus skaļāka kļuvusi arī kritika par naudas izmantošanu. Īpašu
rezonansi ieguva serbu konsultanta Kostas Jankova pakalpojumu izmaksas
(izskanējis, ka 100 000 eiro gadā). Mazāk gan zināms tas, ka pirms
līguma parakstīšanas Kehris ilgi pauzējis, no šīs idejas virzītāja —
toreizējā valstsvienības direktora Visvalža Klintsona — gaidot izvērstu
pamatojumu, ko un kā Jankovs Latvijā darīs. Tolaik šķitis, ka
prezidenta vilcināšanās var izgāzt labu ideju — vērienīgu sadarbību ar
Warriors.
Citā pasaulē
Epizožu, pēc kurām LBS prezidenta īstie apsvērumi un rīcības motīvi palikuši plašākai sabiedrībai nezināmi, 11 gadu laikā bijis gana daudz. Turklāt starp O.Kehra lietišķajām īpašībām un publisko tēlu nevar likt vienlīdzības zīmi. Viņa runas stils — daudzās pauzes un atkāpes no pamattēmas, ik pa brīdim šķietami pazaudējot galveno pavedienu —, ir pateicīgs parodijām. Toties viņa vadītās darba apspriedes esot lietišķas un konstruktīvas. Tāpat prezidentam esot raksturīga prasme saskatīt problēmas būtību plašākā kontekstā, nekā tas pierasts sporta sabiedrībā. Tās dēļ daļā basketbola sabiedrības nostiprinājies uzskats, ka prezidents dzīvo savā — miljonāra un makroekonomista — pasaulē, nespēdams saprast, piemēram, sporta skolas trenera ikdienas rūpes.
Kehrim patīk uzklausīt dažādus viedokļus, bet lēmumus pieņemt pašam —
šo LBS prezidenta īpašību piemin daudzi. Tās dēļ dažādus laikus
piedzīvojušas Kehra attiecības ar Valteru, kurš pēc dažu fikso ideju
noraidīšanas savulaik demonstratīvi atkāpies no LBS viceprezidenta
posteņa. Tās dēļ savu neapmierinātību neslēpj daudzi basketbola
cilvēki, kuri savu laiku un enerģiju ziedojuši dažādu LBS komisiju
darbā. Svaigākie piemēri bija Nenada Trajkoviča iecelšana
valstsvienības galvenā trenera amatā, ignorējot Treneru padomes
viedokli, un lēmums par leģionāru kvotām klubos, kas padarīja
bezjēdzīgu iepriekš komisijās lemto.
Maršals vai leitnants
"LBS prezidentam vārda pilnā nozīmē jābūt basketbola bosam, kurš līdz niansēm pārzina savu saimniecību. Ja nē — viņš ir tikai tūrists," pavasarī Dienai teica sporta kluba Barons prezidents Ivo Zonne, kurš nekad nav slēpis savu kritisko skatu uz O.Kehra darbību. Mājiena objekts drīzāk bija nevis prezidenta darbība FIBA Europe sacensību komitejā, bet gan viņa turēšanās līdzās valstsvienībām svarīgāko sacensību laikā, vienlaikus nepārzinot basketbola pamatproblēmas.
Nesen O.Kehris pievilka vēl vienu mīnusu savam publiskajam tēlam, uzņemdamies vadīt basketbolistu delegāciju Pekinas olimpiskajās spēlēs. Maču pavadīšana uz rezervistu soliņa neko nedeva komandas operatīvo problēmu risināšanai, toties sagādāja ieganstu ironiskiem komentāriem. Un atgādināja, ka leitnanta tiekšanās kļūt par maršalu ir uzteicama īpašība, toties maršalam svarīgākajos brīžos vajadzētu palikt savā komandpunktā, nevis uzņemties leitnanta pienākumus. Tā būs labāk gan pašam, gan darbam.
Izskatās, ka O.Kehra iespējas saglabāt amatu būs atkarīgas tieši no tā, kādā līmenī — ģenerāļa vai leitnanta — izvērtīsies cīņa un kas būs galvenais pretspēlētājs. Opozicionāru stiprākais vīrs I.Zonne gan publiski atteicies no pretenzijām uz šo amatu, piebilzdams, ka "jebkurš cits pašreizējā LBS prezidenta vietā būs vismaz ne sliktāks (par Kehri)". Tam nu negribētos piekrist.