Limasolas sporta zālē, kur vietu ir apmēram 5500 skatītāju, pirms Latvijas un Igaunijas klubu spēles aizpildījuši tikai apmēram 300 basketbola līdzjutēju. Apmēram puse ir diezgan skaļu ziemeļu kaimiņu — par spīti tam, ka šo maču televīzijā pārraida Igaunijas televīzija. Pārējie ir apmēram pussimts Barona fanu un turnīra tehniskie darbinieki.
Pirms spēles Dienas speciālkorespondents Guntis Keisels Limasolā intervēja Barons/LMT kapteini Armandu Šķēli. Viņa vārds pēdējās dienās aktīvi locīts ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Barons/LMT līdera neitralizēšana vai vismaz jūtama iegrožošana varētu būt tā zelta atslēdziņa, kas Tartu Rock pavērtu iespēju FIBA kausa izcīņas pusfinālā gūt virsroku pār Rīgas vienību. Pats Šķēle par pievakarē gaidāmās cīņas favorītiem uzskata savu komandu: "Zinām, ka esam labāki un domāju, ka to pierādīsim arī laukumā."
Vai pats jūti, ka finālturnīrs Limasolā ir kas īpašs?
Īpašas sajūtas pagaidām nav, jo nav nekādas ārējas ažiotāžas. Viss notiek pārāk ikdienišķi, bez stresa, tā paviegli. Varbūt tuvojoties spēlēm kas mainīsies. Īpaši uz mājinieku komandas spēlēm. Pagaidām gatavojamies kā vienmēr – treniņi, video. Kā pirms katras svarīgas spēles, kurā jāuzvar.
Kas palicis atmiņā no iepriekšējām spēlēm ar Tartu Rock?
Visvairāk tas, kā viņus Rīgā iznīcinājām. Bija gandrīz trīsdesmit punktu starpība. Spēļu nianses gan neatceros.
Vai nedraud pašpārliecinātība?
Nē, gatavojamies nopietni. Zinām taču, ka vienā spēlē neitrālā laukumā visādi pavērsieni ir iespējami, Jābūt gataviem.
Ko jaunu esi saskatījis Rock pēdējo spēļu ierakstos?
Tas pats igauņu basketbols. Uzbrukumā viņi neizskatās ļoti pārliecinoši. Aizsardzība gan laba – uz pārkāpuma robežas.
Tu pie tādas pretinieku darbības laikam gan esi pieradis. Un pieradinājis arī tiesnešus, kuri, šķiet, sākuši fiksēt tikai katru otro pret Šķēli izdarīto pārkāpumu…
Būtu jau labi, ja svilptu vismaz katru otro… Nezinu, kas man jādara, lai kas mainītos – varbūt jāspēlē vēl agresīvāk? Mēģinu ar tiesnešiem mierīgi parunāt, bet dzirdu atbildi: man pašam esot vairāk jāizrāda, ka pretinieks pārkāpj noteikumus. Ko tad man darīt – tirināties, vai? Tas taču arī nebūs nopietni.
Jo labāka sportiskā forma, jo vieglāk tikt galā ar šādām problēmām. Un otrādi. Kāda ir sajūta tagad, sezonas beigās, kad jau tik daudz spēļu aiz muguras?
Nogurums, protams, sakrājies. Rudenī pēc Eiropas čempionāta bija ļoti laba forma. Ziemā bija dažādas mikrotraumas, nevarēju kārtīgi trenēties, bija arī neliels kritums. Bet jūtu, ka sāku atgūties.
40 dienu laikā gaida trīs svarīgas finālcīņas. Kuras tev pašam ir svarīgākās?
FIBA kauss – ja reiz tik tālu esam tikuši, tad jāturpina noteikti. Baltijas līga arī svarīga, tiesa, pret lietuviešiem mēs neesam favorīti. Latvijas čempionātā gan viss skaidrs – jābūt pirmajiem.