Lielajā pārtraukumā īpaši brīdināju komandu, ka Barons tradicionāli labi sāk otro puslaiku, un tā notika arī šoreiz. Diemžēl aizsardzībā pavirši nospēlējām pret Aleksanderu, un tas gandrīz izšķīra spēles iznākumu. Pēdējās minūtēs bija jāķeras pie salmiņa, un izmēģinājām zonas aizsardzību ar četriem mazajiem un vienu centru. Savukārt uzbrukumā spēlejām maksimāli vienkārši. Nevar teikt, ka viss izdevās ideāli, bet prieks, ka pārlauzām spēles gaitu.
Barons/LMT galvenais treneris Kārlis Muižnieks: “Spēles plānu it kā izpildījām. Pretinieku centri ātri sakrāja piezīmes, guvām daudz vieglu punktu un mača lielākajā daļā kontrolējām spēles gaitu. Diemžēl brīžam pietrūka koncentrācijas aizsardzībā, tāpēc nepanācām vairāk par desmit punktu pārsvaru. Pēdējās minūtēs pret pretinieku zonu viss pārvērtās – pazaudējām spēli, un spēlētāji pieņēma nepareizus lēmumus. Iespējams, uz noguruma fona.
Savukārt pretinieki sajuta, ka var uzvarēt, un prasmīgi to izmantoja. Zinot rezultātu, pieļauju, ka varbūt vajadzēja vairāk izmantot Kravčenko un Vaikuli, kuri pirmajā puslaikā neiekļāvās spēlē. Pagaidām tikai epizodiski rādām tādu spēli, kādu vajadzētu. Tam ir arī objektīvi iemesli, komplektācijas problēmas, tomēr vienalga ar šiem resursiem mums vajadzēja uzvarēt.”