Jau ziņots, ka Latvijas izlase dramatiskā veidā februārī neizcīnīja ceļazīmi uz Pasaules kausa finālturnīru. Noslēdzošajā atlases mačā Melnkalnē komandai bija nepieciešama uzvara ar deviņu punktu starpību, taču panākums tika gūts ar sešu punktu handikapu, bet pie spēles laika šajā cīņā netika Blūms, kurš jau iepriekš atbildīgās spēlēs sevi bija pieteicis kā vienu no līderiem un aukstasinīgākajiem spēlētājiem.
Vecvagars Blūma palikšanu malā pēc mača ar Melnkalni skaidroja ar taktiskiem apsvērumiem, tomēr iepriekšējā spēlē pret Spāniju basketbolists esot ieteicis trenerim neizmantot vienu no kombinācijām, kas vienkārši neesot darbojusies, bet speciālistam šāds ieteikums neesot īsti paticis.
"Nekāda konflikta ar treneri man nebija. [Mačā pret Spāniju] minūtes pārtraukumā izteicu savu viedokli par konkrēto kombināciju, ko spēlējām visu spēles sākumu un ko atkal gribēja spēlēt treneris. To nevajadzētu izmantot, jo tā "neiet cauri" - pretinieks to veiksmīgi neitralizē. Uzskatu, ka mans statuss komandā ne tikai ļauj, bet pat liek izteikt savas domas, taču - ar to man arī viss bija beidzies. Es Vecvagaram centos palīdzēt, cik vien varēju. To, ka man beigās šādi "izčakarēs", to nebiju gaidījis. Man šķita - ja kopā ejam, tad ejam līdz galam. Bet, redz, neaizgājām," sarunā ar Sporta Avīzi sarūgtinājumu neslēpa Blūms, kura pieredze valstsvienībā mērāma jau 17 gados.
"Ar visu pieredzi, kas man ir, uzskatu, ka tā bija bezatbildība - "nomarinēt" mani un tad izmest laukumā pirmās ceturtdaļas beigās pie mīnus desmit. Tā jau ir pavisam cita psiholoģija. Kad tādā brīdī izej laukumā - protams, ka kaut kur sāc riskēt. Es tajā spēlē neiegāju labi, taču tam bija loģisks iemesls. Bet tāpēc tu esi komandas līderis, lai treneris kaut nedaudz uzticētos. Arī Slovēnijā pirmos trīs metienus aizmetu garām, spēlējām slikti un uz tablo bija mīnus septiņpadsmit. Taču es pierādīju, ka varu. Un ka vienmēr spēlēju ar visu sirdi. Taču pēdējās divās spēlēs treneris... tautas valodā runājot - "nomīza"," atzina Blūms.
Tieši decembrī aizvadītais atlases cikla mačs pret Slovēnijas izlasi Blūmam bija viens no labākajiem izlasē, jo viņš iemeta kopumā 31 punktu un svarīgākajos brīžos "izvilka" komandu no nepatikšanām. Savukārt pēc tam februārī sekoja atlikušās divas cīņas pret Spāniju un Melnkalni, pieredzējušajam aizsargam tiekot pie simboliska spēles laika tikai pirmajā no spēlēm.
Blūms sarunā ar laikrakstu uzsvēra, ka nevienu brīdi viņš sevi neuzskata par priviliģētu, pārāku vai jebkā citādi izceļamu, tomēr Vecvagara lēmumus šoreiz nesaprot un tiem nespēj piekrist.
"Nezinu, ko redzēja treneri, taču man pašam šķiet, ka visas tās nedēļas garumā biju visgatavākais no visiem. Biju gatavs iet pamatsastāvā, spēlēt, cik nepieciešams, un "saplēst" jebkuru gabalos. Izcilā forma. Es nepārspīlēju - izcilā. Divus mēnešus gatavojos tikai šīm spēlēm. Nekad nespēlētu izlasē, ja justu, ka nevaru palīdzēt - nebūšu vienkārši mēbele, tas ir zem mana goda," vilšanos neslēpa Blūms.
"Biju šīs komandas kodola spēlētājs visa šā divu gadu cikla garumā, un tas, kā ar mani izrīkojās - uzskatu, ka tas ir drausmīgi. Nepieļaujami un nevīrišķīgi. Vienmēr biju klāt, labā formā - neizlaižot nevienu pašu spēli jau gadiem. Un šādā brīdī man neuzticējās. Pat pēc tādas spēles, kādu nospēlēju Slovēnijā. Tad kāpēc mani vispār aicināji, treneri, ja netici?! Tas ir jautājums par cieņu. Par elementāru basketbola inteliģenci. Kuru nebija un nav. Ņēmās izmācīt mani kā tādu puišeli. Tas salauza manu sirdi, goda vārds. Nejūtos to pelnījis. Divas nedēļas neesmu normāli gulējis. Joprojām ausīs skan tas - "aizej, pamaini..." Nevis "ej nokapā, nomaini, salauz spēli!", bet - "pamaini". Nu tā, uz brītiņu. Ja reiz esi saģērbies un te sēdi. Tas vienkārši... sadragā. Pazemojoši," atzina latvietis.
Blūms gan vainu saredz visā Latvijas Basketbola savienībā (LBS), norādot, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.
"Neviena vīrišķīga lēmuma, neviens nav atkāpies, neko nav atzinis un neko nav arī sapratis. Un es nerunāju tikai par galveno treneri, es runāju par visu mūsu basketbola vadību. Par tiem, kas patiesībā pieņēma visus lēmumus - gan savus, gan, cik man saka priekšā intuīcija un tas, ko redzēju un sajutu, - nereti arī treneru vietā. Tā ir traģēdija visam Latvijas basketbolam," Blūms atzina, ka viņam apnicis runāt caur puķēm un naivi cerēt uz pārmaiņām, kuras pašas par sevi nenotiks.
"Tā nevīrišķīgā pinkšķēšana, sak - te mums ir Eirolīgas spēlētāji, te nav... Ko jūs raudat? Zinājāt taču jau sākumā, ka viņu nebūs? Esmu pārliecināts, ka arī bez Eirolīgas spēlētājiem ierindā mums bija jābūt Pasaules kausā. Ja ar normāliem sastāva lēmumiem mēs būtu uzvarējuši zaudētās spēles savā laukumā. Ja būtu uzticējušies kodolam, nevis raustījuši 25 dažādus spēlētājus, tajā skaitā atbildīgās spēlēs metot šajā gaļasmašīnā džekus, kas iepriekš nekad nav spēlējuši izlasē. Džekus, kuri nekad nav spēlējuši pie divpadsmit tūkstošu pilnām tribīnēm - kā pret Spāniju. Viņi taču "sadeg"! Kaut vienu pieredzējušo uzlaidiet sākuma sastāvā, kaut vai vienu!" teica Blūms.
Blūms pauda pārliecību, ka arī šajā situācijā simtprocentīga taisnība ir parunai, ka zivs pūst no galvas. Tāpat kā par to, ka spēlētāji nav pelnījuši tik neprofesionālu vadību.
"Man kopā ar Latvijas izlasi nācies piedzīvot vairākus zaudējumus izšķirošos brīžos, taču šis bija sāpīgākais no visiem. Un tas, ka šie zaudējumi turpinās, ir tikai likumsakarība. Kamēr netiks sakārtota Latvijas basketbola vadība, kamēr turpināsies visas tās intrigas un aģentu spēlītes, tikmēr izlase šādi turpinās ciest - lai arī kādi spēlētāji būtu sastāvā. Veiksmes nebūs," neslēpa Blūms.
Neilgu laiku pēc izšķirošās spēles pret Melnkalnes basketbolistiem Vecvagars publiski paziņoja, ka uzņemas atbildību par Pasaules kausa nesasniegšanu. Viņa nākotne pie izlases stūres gan ir neskaidra, jo trenerim ir noslēdzies līgums, bet LBS ir gatava izskatīt arī citas kandidatūras.
Federācijas vadības lēmums
gudrā
Zinetulla