Spēle Čehijas galvaspilsētā Prāgā sāksies plkst.19 pēc Latvijas laika un atšķirībā no priekšsacīkstēm tā notiks O2 arēnā. Maču tiešraidē pārraidīs televīzijas kanāls TV6.
Latvijas dāmu izlase otro reizi savā pastāvēšanas vēsturē lūkos tikt pusfinālā, kur savulaik spēlēja arī 2009.gadā, kad tika izcīnīta ceturtā vieta, bet ceturtdaļfinālā Latvijas izlase spēlēs piekto reizi.
Iekļūstot pusfinālā, Latvijas izlase garantēs ceļazīmi uz nākamā gada Pasaules kausa finālturnīru, kas norisināsies tieši Spānijā. Uz Pasaules kausu varēs posties šī čempionāta piecas labākās komandas, bet ja starp tām būs arī Spānija, tad ceļazīmi iegūs arī sestās vietas ieguvējas.
Latvijas un Spānijas mača uzvarētājas pusfinālā tiksies ar Beļģijas un Itālijas ceturtdaļfināla labāko komandu, savukārt abu pāru zaudētājas savā starpā spēlēs pusfinālā par 5.-8.vietu un arī šī dueļa uzvarētājas iegūs tiesības 2018.gadā piedalīties Pasaules kausa izcīņā.
Līdz šim Latvijas un Spānijas izlases Eiropas čempionātu finālturnīros savā starpā tikušās trīs reizes un visos mačos uzvarējusi Spānija, tostarp 2005.gadā tieši ceturtdaļfinālā, kad dienvidnieces bija pārākas ar 69:50. Tāpat abas komandas 2009.gadā mērojās finālturnīrā Rīgā, mājiniecēm otrā posma spēlē zaudējot ar 60:67, bet vēl pēc diviem gadiem tika piedzīvota neveiksme ar 57:66, kas gan spānietēm neļāva tikt ceturtdaļfinālā, kur spēlēja Latvija.
Vēl savstarpējos mačos Latvija četras neveiksmes piedzīvojusi pārbaudes spēlēs un divas 2001.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā (47:79 un 58:82), taču pirms tam 1998.gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijā Latvija izšķirošajā spēlē Spāniju uzvarēja ar 76:69, kas tai deva iespēju pirmo reizi spēlēt finālturnīrā.
Spānijas izlasi var uzskatīt par Eiropas sieviešu basketbola grandu, jo kopš 2001.gada tā tikai reizi nav spēlējusi Eiropas čempionāta pusfinālā. Šīs komandas rēķinā ir 2013.gada Eiropas čempionu tituls, 2007.gadā spānietes palika otrās, bet kopš 2001.gada piecas reizes izcīnītas arī bronzas medaļas. Pērn spānietes spoži startēja olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kur tāpat kā 2014.gada Pasaules kausā, izcīnīja otro vietu, finālā zaudējot ASV izlasei.
Latvijas izlase ceļā uz ceturtdaļfinālu ir izcīnījusi divas uzvaras četros mačos. D apakšgrupā latvietes vispirms ar 59:71 zaudēja Krievijai, tad ar 76:55 uzvarēja Melnkalnes valstsvienību, kaut pirmajā puslaikā bija arī 15 punktu deficīts, bet apakšgrupas noslēdzošajā mačā aizvadīja neveiksmīgas pēdējās minūtes un ar rezultātu 58:62 piekāpās Beļģijai.
Tomēr pēc tam astotdaļfinālā, lai arī nācās iztikt bez līderes Elīnas Babkinas, tika sagādāta sensācija, jo ar 75:70 tika uzveikta 2015.gada Eiropas čempione Serbija.
Tikmēr Spānija A apakšgrupā izcīnīja divus panākumus trīs spēlēs, vispirms ar 62:48 uzvarot Ungāriju, tad ar 76:54 Ukrainu, nodrošinot pirmo vietu grupā un automātisku iekļūšanu ceturtdaļfinālā, kamēr pēdējā spēlē, kurai no turnīra tabulas viedokļa lielas nozīmes vairs nebija, ar 63:67 zaudēja mājiniecei Čehijai.
Spānijas izlases līderes ir centra spēlētāja Sančo Litla, kura šajā turnīrā vidēji guvusi 16,7 punktus un izcīnījusi 10,7 atlēkušās bumbas, kā arī pieredzējusī Alva Torensa, kura vidēji sametusi 16,3 punktus.
Zīmīgi, ka Latvijas un Spānijas valstsvienību galvenie treneri pagājušajā sezonā strādāja vienā klubā - latvietis Mārtiņš Zībarts palīdzēja Lukasam Mondelo Krievijas klubā Kurskas Dinamo, kas triumfēja FIBA Eirolīgas sacensībās.
Vēl ceturtdien bez Latvijas un Spānijas dueļa, kā arī Beļģijas un Itālijas divcīņas, kas sāksies plkst.13.30, Turcija mērosies spēkiem ar Grieķiju, šim mačam sākoties plkst.16, bet pēdējā pusfināliste tiks noskaidrota Francijas un Slovākijas duelī plkst.21.30.
Latvijas basketbolistes piedalās savā septītajā Eiropas čempionāta finālturnīrā pēc kārtas, turklāt no pašreizējā sastāvā visos iepriekšējos bijusi tikai komandas kapteine Gunta Baško-Melnbārde. Līdz šim augstākā vieta kontinenta meistarsacīkstēs Latvijai bijusi ceturtā, ko izdevās izcīnīt 2007.gadā. Tiesa, iepriekšējie divi Eiropas čempionāti bija neveiksmīgi, jo komanda neizkļuva no apakšgrupas.
Savukārt no 2008.gada Pekinas olimpiskā turnīra šogad izlases sastāvā iekļautas četras spēlētājas - bez Baško-Melnbārdes tās ir arī Aija Brumermane, Aija Putniņa un Elīna Babkina. Savukārt četras basketbolistes - Babkina, Anete Šteinberga, Ieva Krastiņa un Kristīne Vītola - savulaik izcīnījušas bronzas medaļas Eiropas U-20 čempionātā, turklāt pēdējās trīs no viņām to to paveikušas pašreizējā pieaugušo valstsvienības galvenā trenera Mārtiņa Zībarta vadībā.
Šī gada Eiropas meistarsacīkšu modelī Latvijas izlases rindās iekļautas četras debitantes - Paula Strautmane, Anna Dreimane, Ilze Jākobsone un Kate Krēsliņa.
Piektais Eiropas čempionāts ir Brumermanei, bet ceturtais - Putniņai. Trešo reizi šajā turnīrā spēlē Babkina, Šteinberga un Kitija Laksa, bet Ieva Krastiņa un Vītola meistarsacīkstēs sacenšas otro reizi.
Tikmēr Mārtiņš Zībarts ir sestais speciālists, kurš Eiropas čempionāta finālturnīrā vada Latvijas sieviešu izlasi.
Gatavojoties Eiropas čempionāta finālturnīram, Latvijas komanda aizvadīja deviņas pārbaudes spēles, kurās izcīnīja sešas uzvaras, tomēr pēdējos divos mačos, nespēlējot Šteinbergai, Brumermanei un Babkinai, divreiz zaudēja Turcijai.
Visu sagatavošanās ciklu vienība cīnījās ar traumu epidēmiju, tāpēc starp basketbolistēm nebija nopietnas konkurences par vietu sastāvā. Starp izlases kandidātēm sākotnēji tika iekļautas 18 basketbolistes, tomēr jau trešajā treniņu nedēļā uz vietu sastāvā palika vien 13 kandidātes.
Ceļgala krustenisko saišu plīsuma dēļ finālturnīrs secen gāja Ditai Rozenbergai, kamēr ar pleca traumu uz Čehiju devās viena no valstsvienības līderēm Anete Šteinberga. Mikrotraumas esot vēl vairākām spēlētājām.
Šī gada Eiropas čempionāts ir zīmīgs arī ar to, ka tajā tiks dalītas ceļazīmes uz nākamā gada Pasaules kausa finālturnīru - prestižajam turnīram kvalificēsies piecas spēcīgākās izlases. Tomēr, ja pirmajā pieciniekā iekļūs arī rīkotājvalsts Spānija, pie ceļazīmes tiks arī sestā spēcīgākā kontinenta valstsvienība.
Savukārt 24.jūnijā Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eiropas zonas valde lems, kam piešķirt tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu. Starp kandidatūrām ir Latvija, Izraēla, Krievija un Serbija. Abas pirmās valstis pretendē rīkot divu grupu turnīrus un divas astotdaļfināla spēles, abas pārējās - divu grupu turnīrus un izslēgšanas spēles.