Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.
Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.
Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies BAA Rīga par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.
Ja līguma noteikumi tam neatbilst, tad tiesai jāvērtē, vai līguma noteikumi ir taisnīgi. Tādēļ apgabaltiesa salīdzināja līguma noteikumus ar basketbola nozarē pastāvošo starptautisko un ārvalstu praksi un konstatēja, ka Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) noteikumos paredzētā atlīdzība par jaunā spēlētāja talanta attīstību nav neierobežota un tā tiek saistīta ar spēlētājā veiktajiem ieguldījumiem.
Taču Rīgas apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka BAA Rīga nav varējusi pierādīt, ka pakalpojumi sniegti atbilstoši līgumam, kas paredzēja gan rakstveidā saskaņotu pakalpojumu sniegšanas programmu, gan pakalpojumu izpildes pieņemšanas un nodošanas aktus, bet šādi dokumenti nekad nav tikuši parakstīti.
Tāpat spriedumā secināts, ka līguma noteikumi par atlīdzību neatbilst dominējošai tirgus praksei basketbola nozarē, tie rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, uzliekot patērētājam nesamērīgu pienākumu maksāt neierobežotu atlīdzību 10% apmērā no ienākumiem 15 gadu laikā, neatkarīgi no tā, kādā apjomā pakalpojumu sniedzējs nodrošinājis līgumā minētos pakalpojumus.
Spriedumā norādīts, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.daļu pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet šī panta 11.daļa noteic, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.
Iepriekš vēstīts, ka prasība bija celta saistībā ar 2009.gada 14.janvārī noslēgto līgumu par basketbolista karjeras attīstības pakalpojumiem, ko Bertāns kopā ar vecākiem noslēdza, būdams nepilngadīgs. Līgumā bija noteikts, ka Bertānam jāmaksā atlīdzība 10% apmērā no ienākumiem 15 gadu laikā, tātad līdz 2024.gadam, bet par maksājumu kavējumu jāmaksā līgumsods.
Lieta apgabaltiesā tika skatīta atkārtoti pēc tam, kad Augstākā tiesa (AT) daļēji atcēla Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 24.novembra spriedumu. AT šajā lietā bija norādījusi, ka Bertāna līgums atzīstams par līgumu starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju.
LETA jau ziņoja, ka šis strīds nav vienīgais starp BAA Rīga un Bertānu.
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai jāskata arī lietu, kurā BAA Rīga cenšas piedzīt 10% no Bertāna vairāku miljonu eiro vērtajiem līgumiem.
Žurnāls Kas Jauns iepriekš vēstīja, ka BAA Rīga savu darbību sāka 2008.gada oktobrī, un tās mērķis bija piedāvāt visus nepieciešamos pakalpojumus, kas vajadzīgi jaunam basketbolistam, lai viņš kļūtu par augstas klases profesionāli. Aģentūras ideja bija piesaistīt jaunos talantus, ieguldīt viņos līdzekļus, bet, kad basketbolists sāks pelnīt ne mazāk par 1500 eiro mēnesī, saņemt 10% no viņa ienākumiem, šos līdzekļus ieguldot nākamajos talantos.
Sadarbību ar aģentūru noslēdza daudzi tā brīža talanti, no kuriem daļa šobrīd ir Latvijas izlases spēlētāji. 2010.gadā izcēlās skandāls, dažiem no puišiem atklājot, ka līgums tiek slēgts uz 15 gadiem un tā laušanas gadījumā jāmaksā 500 000 eiro sods. Lauva gan toreiz žurnālam Sporta Avīze atklāja, ka līgumu var lauzt arī bez sankcijām un bargais sods ir tikai tāpēc, lai pasargātu basketbolistus no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas.
Žurnāls atklāja, ka iespēju pārtraukt sadarbību izmantoja Jānis Strēlnieks un Bertāna brālis Dairis, bet pats Bertāns palicis aģentūras paspārnē. Sekas šai rīcībai esot tiesvedība jau kopš 2014.gada - Lauva par līgumsoda piedziņu iesūdzēja tiesā Bertānu un viņa vecākus, kuri slēdza līgumu ar aģentūru, jo tobrīd basketbolists bija nepilngadīgs. Līdz tiesai bija jāgaida divi gadi, un šajā laikā, lai nodrošinātu Lauvas prasības maksājumu, Bertāna vecākiem tika bloķēti bankas konti un apķīlāti līdzekļi.
Basketbolista tēvs Dainis Bertāns žurnālam Kas Jauns atklāja, ka vienīgais, ko aģentūra piedāvāja, bija fiziskās sagatavotības treniņi un individuālie treniņi pie serbu speciālista.
"Kad Dāvis kļuva pilngadīgs, viņš saprata - lai attīstītos profesionāli, jādodas prom no Latvijas. Viņš pieņēma lēmumu pamest šo aģentūru. Turklāt likumdošana paredz, ka, sasniedzot pilngadību, cilvēks pats var izlemt - parakstīt vai neparakstīt līgumu. Dāvis neparakstīja, uzskatot, ka līdz ar to līgums automātiski vairs nav spēkā. Taču Lauva ar spēcīgiem advokātiem mēģināja pierādīt pretējo," žurnāls citē Daiņa Bertāna teikto.
Basketbolista tēvs arī atklāja, ka vairākas reizes ticies ar Lauvu un piedāvājis atmaksāt trīskārši visas summas, ko aģentūra ieguldījusi Bertānā. Lauva šādam piedāvājumam neesot piekritis.
Turpretī Lauva norāda, ka Bertānam jaunākajam bija iespēja aiziet no aģentūras, taču viņš palicis. "Es savu pozīciju parādīju pret Dairi Bertānu un Jāni Strēlnieku, bet, ja jaunietis pazaudējis mēra sajūtu, domāja, ka visu var izmantot līdz pēdējam un pēc tam aizlaisties, tas nav godīgi. Reāli Dāvis katru dienu nāca un trenējās pie maniem treneriem, kas man izmaksāja milzu naudu. Es viņa dēļ uzturēju basketbola komandu," stāsta Lauva.
Viņš ar Daini Bertānu mēģinājis vienoties kādas trīs reizes, taču neviena no vienošanām neesot pildīta. "Turklāt, pirms vērsos tiesā, personiski piezvanīju Dāvim un teicu: "Vienojamies par simbolisku ziedojumu Latvijas jaunatnes basketbola attīstībai un beidzam šo stāstu!". Dāvis man atbildēja: "Es nevienam neko neesmu parādā!". Divus gadus pirms tam mēģināju visu atrisināt bez tiesas, normāli vienojoties. Taču Bertāni palika pie sava - es esmu kretīns, bet viņi ir tie labie," stāsta Lauva.
pievienota 4.-8.rindkopa