Skaidrs, ka Anetes savainojums pirmajā spēlē izjauca praktiski visas treneru ieceres Eiropas čempionātā, jo tieši caur viņu tika veidots vairums uzbrukuma kombināciju, un tieši Anetei bija jāuzņemas spēle uz sevi, kad sadarbības neizdevās. "Vēl joprojām izjūtam sekas," turnīra gaitā rokas vien noplātīja komandas galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš. Arī komandas kapteine Gunta Baško-Melbārde, kura pašaizliedzīgi nospēlēja spēles pret Horvātiju beigās, šajā epizodē iedzīvojās sāpīgā savainojumā un mačus pret Lielbritāniju un Krieviju aizvadīja uz špricēm. "Tā tās traumiņas mums sakrājas, spēlējot četras dienas pēc kārtas," treneris Zvirgzdiņš norāda uz sekām. Ja Latvijas komanda iekļūs otrajā posmā, ar šīm lietām būs jārēķinās arī turnīra turpinājumā.
Diemžēl jāatzīst, ka Latvijas komanda šobrīd nav gatava varoņdarbiem Ungārijā, jo debitantes un šādā līmenī nepieredzējušās spēlētājas vēl tikai aprod ar tik nozīmīgu spēļu atmosfēru. Šajā situācijā tomēr jāiemet akmens treneru lauciņā par lēmumu uz finālturnīru nepaņemt pērno izlases kapteini Ievu Krastiņu, kurai tomēr ir gan sieviešu basketbola Eirolīgas, gan valstsvienības svarīgu spēļu pieredze. Kā redzams, liela daļa jauno spēlētāju Ungārijā tikai aprod ar finālturnīra auru un vēl nav gatavas regulāri uzņemties iniciatīvu, lai izšķirtu spēles likteni. Tikmēr mums atliek paļauties uz abām Anetēm un Guntu Baško-Melnbārdi, no kuru snieguma arī ir atkarīgs visas komandas sniegums. Diemžēl to saprot arī pretinieces, kuras mūsu līderēm dzīvi padara ievērojami grūtāku. Šis ir laiks sevi pierādīt pārējām spēlētājām.