VAR IZDARĪT TAUPĪGĀK Taupības laikā daudzas iestādes atlaiž darbiniekus, bet LBS iedibina jaunu amatu... Arī Basketbola savienībā amatu un darbinieku skaits samazinājies un vēl samazināsies. Esam tādā kā sportiski funkcionālā audita procesā — kurš par ko atbild, kā var izdarīt labāk. Jāekonomē.Vai tas nozīmē, ka darbinieku skaita palielināšana, ar ko LBS vienubrīd lepojās, bijusi pārspīlēta? Straujās izaugsmes laikā arī Basketbola savienība ir domājusi, kā augt, mazāku uzmanību pievēršot darba efektivitātei. Bet tas ir normāli — vispirms paplašināšanās, tad izmaksu stabilizācija un optimizēšana. Tagad kopā sakrīt ārējais spiediens — naudas trūkums — un iekšējā nepieciešamība saimniekot efektīvāk. Kurās pozīcijās basketbolisti dzīvojuši pārāk lepni? Ļoti skaļu izšķērdības piemēru nav, bet ir daudz lietu, kuras var izdarīt taupīgāk.Piemēram? Šobrīd nav skaidrs, kā samaksāsim Jaunatnes līgas tiesnešiem. LBS savulaik uzņēmās šo slodzi, lai klubiem, sporta skolām un vecākiem būtu mazāk jāmaksā. Spēles tehniskais protokols izmaksā Ls 8, to raksta Jaunatnes līgas A un B grupās. Var nerakstīt, bet, no otras puses, ir labi, ja treneriem ir pārskats par katru spēlētāju. Jādomā. Pārzini situāciju valsts sporta saimniecībā kopumā. Vai tiesa, ka basketbols dzīvo treknāk nekā citi? Ko nozīmē — treknāk? Līgums ar Swedbank ir lielākais Latvijas sportā, laba ir sadarbība ar Adidas. Bet pretī ir labs "produkts" — ažiotāža, veiksmīgi starti. Basketbols ģenerē daudz naudas. Citās sporta spēlēs līdzdalība Eiropas čempionātu finālturnīros ir retums. Basketbolā katru gadu tikai viena no sešām izlasēm nespēlē A grupā. Protams, tas prasa lielākus resursus. Kas mainījies Basketbola savienībā kopš 2005.gada pavasara, kad aizgāji strādāt valsts pārvaldē? Milzīgi soļi uz priekšu sperti starptautiskajā aspektā — gan rīkojot Latvijā lielas sacensības, gan nostiprinot LBS starptautisko autoritāti. Arī sadarbība Baltijā bijusi produktīva, kaut arī var būt vēl labāka. Labi pastrādāts tirgvedībā. Vai krīzes laikā tam būs efekts — sponsori saglabāsies? Domāju, ka jā. Sašaurināšanās būs, bet tas ir normāli. Galvenais, lai nebūtu pārrāvuma procesos.BASKETBOLA EKSPERTĪZE Vai darba optimizēšanai ar stingru finanšu direktoru nepietiktu? Daudzās jomās vajadzīga basketbola ekspertīze, kuras līdz šim, iespējams, pietrūcis. Tikko problēmas pārrunājām ar izlašu treneriem — kā funkcionē sistēma, kā strādā menedžeri.LBS konferencē izskanēja neapmierinātība ar jaunatnes izlašu treneru izraudzīšanās procesu. Runājām par to ar ģenerālsekretāru. Process nav bijis optimāls. Varbūt kaut ko sasteidza, varbūt visus neuzrunāja. bet labā ziņa ir tā, ka šoreiz treneri ir zināmi laikus. Negatīvo mēģināsim novērst.Kā teica Aivars Vīnbergs: par treneriem lēma nevis treneri, bet nespeciālisti... Jā, tas ir viens no faktoriem. Administratīvā kapacitāte un basketbola autoritāte ne vienmēr iet roku rokā.Dažādas atsauksmes dzirdētas arī par LBS nolīgtajiem jaunatnes izlašu menedžeriem. Skatīsimies. Dažkārt LBS vadība ar viņu darbu bijusi apmierinātāka, nekā treneri. Treneri nāk ar savām prasībām, menedžeri liek pretī LBS iespējas, un sākas stīvēšanās. Lielajos klubos treneris paturēs galavārdu, bet izlasēs gadās visādi.Sabalansēt šīs intereses ir tavs darbs? Jā. Un veidot vienotu sistēmu, standartu kopumu. Spēlētāju veselības diagnostika, fizisko spēju monitorings. Tagad vienā izlasē strādā ar pulsometriem — kāpēc tas nav vienots standarts visās komandās? Apkopojot informāciju par spēlētāju — 14 gados bija tādi rādītāji, 16 gados — tādi.Trūkst ideju un zināšanu? Trūkst sistēmas. Idejas ir labas, bet, ja ikdienā neprasa, iniciatīvas nebūs, jo nabadzības dēļ daudzi strādā trijās vietās. Tādu aspektu ir daudz. Nedomāju, ka te iespējams strauji gūt acīmredzamus rezultātus, bet atdevei no ieguldītajiem resursiem jābūt ar augšupejošu līkni.Kā to izmērīt? Sarežģīti... Tikai salīdzinot ilgtermiņā. Piemēram, Uvis Helmanis var pateikt, kā izlasē viss notika 1992. un 2008.gadā. KRĪZES SVĒTĪBA Valdis Valters teic, ka pēc 1995.gada sekojis 1996.gads — izšķērdību nomaina askētisms. Vai šāda paralēle ir precīza? Toreiz spēlētājiem nebija pieejama Eiropa. Bija stingras kvotas, neviens latviešus nezināja, izlasei nebija lielu panākumu. Laiks, kad izlases dalībnieks spēlēja par Ls 500, ir aizgājis neatgriezeniski. Bet krīze un tai sekojošā realitātes apzināšanās ir svētīga. Reizēm klubu budžets audzis straujāk nekā profesionālās kvalitātes vai attieksme. ASK Rīga spēle tikko bija zīmīgs piemērs. Francijas klubs bija ekstrēmi galējais punkts, ka tālāk nav kur — nekontrolējama cilvēku kompānija, par kuras nesakarīgo spēlēšanu nezin kāpēc kāds maksā. Ja Latvijā vēl gadu būtu bijusi nauda, varbūt arī mēs tā izskatītos. Tagad Rīgas klubi ievelk nagus. Vai naudas trūkuma apstākļos ir iespējams konstruktīvāks dialogs kopīgo interešu kontekstā? Lai kā mēs te strādātu, klubiem un to īpašniekiem vienmēr būs savas intereses. Vai LBS rīcībā ir sviras, kuras var ietekmēt klubu virzību kopējo interešu labā? Sviras ir. Piemēram, leģionāru kvotas. Bet tas viss uzmanīgi jāsabalansē. Jāņem vērā arī, piemēram, Barona/LMT prezidenta Ivo Zonnes intereses — viņš tomēr tērē prāvus privātos līdzekļus. Kaut gan Zonnes svaigā intervija radikāli atšķiras no tā, ko viņš teica pirms gada.Bet klubiem tiek arī sabiedriskā nauda — tad jau ir iespēja prasīt kopīgo interešu ievērošanu? Ideja, ka publiskos līdzekļus var tērēt tikai ilgtermiņa interesēm, ir ļoti laba, taču straujās izaugsmes laikā pazuda. Bija labas lietas — ASK atjaunošana, Barona/LMT uzvara Eiropas kausā —, bet dažkārt pietrūka mērenības. Tagad par to jāsamaksā. Dažus gadus darbojās kompensācijas klubiem par izlases spēlētāju sagatavošanu. Tā nebija slikta sistēma. Jaunatnes treneriem algu lielākoties maksā valsts. Vai LBS — sabiedriskā organizācija — var kaut kā ietekmēt šo procesu? Jau decembrī Izglītības un zinātnes ministrijai piedāvājām pārņemt basketbola treneriem atvēlēto valsts budžeta līdzekļu apsaimniekošanu. Situācijā, kad izdevumi jāsamazina par 23—25 procentiem, tikai basketbola sabiedrība var izdarīt tā, lai zudumi pēc iespējas mazāk būtu jūtami basketbola sistēmā. Bija runa, ka LBS var būt pilotorganizācija, kas izmēģina šo modeli, un to pārņem arī citu sporta veidu federācijas. Sarunas turpinās.Uz cik treneriem tas attiektos. Pavisam LBS licenzējusi 185 trenerus. Valsts maksā lielākam skaitam, jo ne visi iesaistīti sacensību sistēmā. Vai tik būtisku samazinājumu iespējams izdarīt nesāpīgi? Nē, sāpēs tik un tā. Bet mēs labāk redzam vietas, kur sāpēs vismazāk.KO DARĪT AR JANKOVU?Pie trekno gadu projektiem pieder arī daudz spriestais LBS līgums ar Kostu Jankovu. Kas ar to notiks? Līgums ir spēkā vēl pusotru sezonu. Ir vairākas iespējas — maksimāli viņu izmantot vai līgumu pārskatīt. Skatīsimies...Kāda bijusi līdzšinējā efektivitāte? Lai katrs vērtē. Izlasei Kosta kaut ko esot devis, bet rezultātā tas nematerializējās. No sporta skolām par viņa vadītajām nodarbībām ir labas atsauksmes, bet ar vienreizējām akcijām nepietiek. Skaidrs, ka viņš netiek pilnībā noslogots. Arī tāpēc, ka mūsu treneri sevi uzskata par visgudrākajiem, savukārt Jankovs no savas pieredzes augstumiem brīnās, kā latvieši vispār spēj izcīnīt kādu uzvaru. Vai Latvijas komandu starptautiskie rezultāti precīzi atspoguļo basketbola saimniecības sakārtotības un mērķtiecības līmeni? Latvijas sports vispār lielā mērā turas uz fanātisma — esam mazāki, mums sevi jāpierāda. Skaidrs, ka mūsu labākie treneri strādā labi un neviens nekompetents neko izcilu nav sasniedzis. Cita lieta, ka mums nepieciešamībā pēc īstermiņa rezultāta mēdz aizēnot spēlētāju individuālās izaugsmes aspektu. Selekcija, individuālais darbs ar talantīgākajiem un tiem, kuri attīstās lēnāk. Šai ziņā var progresēt ļoti. Bet tā ir problēma visur. Šai ziņā optimāls modelis būtu stabils klubs ar ilgtermiņa stratēģiju un pilnu infrastruktūru — no bērnu komandas līdz lielajai komandai, kurā spēlētu pašu audzēkņi. Var gaidīt, ka tāds būs, bet Basketbola savienība var kaut ko darīt arī pati, teiksim, attīstīt basketbola akadēmijas projektu, kur visi perspektīvākie varētu trenēties un nodrošināt viņus ar labāko medicīnas, zinātnes līmeni.Tāda jau bija Jankova ideja, ko basketbola sabiedrība noraidīja! Ideja ir laba, bet Kostas gadījumā sabiedrība apšauba, ka viņš darbojas tikai Latvijas interesēs, jo viņam aizmugurē ir aģentūra. Tas radījis dabisku barjeru, kura nemazinās. Tāpēc atsaucība un atvērtība nav tāda, kādai vajadzētu būt. Sabiedrība jau nevienosies ap Kostas Jankova ideju. Tai jābūt mūsu kopīgajai idejai. Vai Jankova aģenta dabai bijušas konkrētas izpausmes, vai tie ir tikai aizspriedumi? Treneri stāsta, ka ir bijušas. Bet grūti jau novilkt robežu, jo jebkuru informāciju var izmantot dažādi. Bet vai tas ir slikti? Lai ko domājam par BDA, bet viņu aizgādībā Biedriņš ir kļuvis par to, kas tagad ir. Jā, tas ir vēl viens aspekts. Bet katram trenerim, spēlētājam, vecākiem gribētos skaidri zināt, kādā statusā Jankovs ar viņu runā. PASAULE IR SASNIEDZAMA Ar BDA saistās arī negatīvs piemērs — Nenads Trajkovičs... Vai tagad valstsvienības trenera meklēšanā bija jūtams aģentūras spiediens? Viņi ir Biedriņa — viena no Latvijas lielākā resursa — īpašnieki, un savs viedoklis viņiem ir un būs. Jāsaprot un jāmāk to izmantot, jo viņi var arī palīdzēt risināt lietas.Kāda bijusi reakcija uz Kemzūras iecelšanu? Pagaidām nekāda.Kontakti ar Andri ir bijuši? Vēl ne. Viņam primārais ir labi pabeigt sezonu, un ar PR aktivitātēm nevajadzētu pārspīlēt. Kreklu pasniegšana nenotiks? Nenotiks, taču tas neizslēdz iespēju ne man, ne jaunajam trenerim komunicēt ar spēlētājiem.Kādas vēl pārmaiņas būs izlases vadībā? Treneris izteicis vēlmi, lai fiziskās sagatavotības treneri izraudzītos saskaņā ar viņu. Tas var būt arī mūsu piedāvāts kandidāts. Vēl ir principiāla vienošanās ar Edmundu Valeiko.Un Štelmahers? Skatīsimies, kāds būs viņa statuss un vēlmes. Katrā ziņā darbā vajadzētu būt klāt vienam jaunajam, kuram mēs palīdzam karjeras izvēlē. Kemzūra arī piekrita, ka nodarbības būs atklātas jaunatnes treneriem.Trajkovičam arī tā bija, bet nebija intereses... Viss viņa izraudzīšanās process bija uzlicis zīmogu, tāpēc cilvēki nerāvās. Kaut arī no jebkura speciālista var kaut ko paņemt, un aizgājušie nenožēloja.Arī Kemzūras izvēles procesā LBS treneru padomes viedoklis nebija saistošs... Kā šo struktūrvienību padarīt efektīvāku? Skaidrs, ka treneru padome neatbilst ideālajam modelim. Bet, lai atbilstu, vajadzīgi daudzi faktori. Arī individuālā gribēšana darboties. Savu viedokli izteikt ir vieglāk, nekā iesaistīties procesā. Katrā ziņā ar prezidentu esam runājuši, ka šī lieta ir manā darba kārtībā. Sieviešu izlasei problēmu nav? Treneris ir, darīsim visu, lai viņam palīdzētu. Principā abās izlasēs viss ir kārtībā. Redzēsim, kā tas realizēsies rezultātā. Tur viss izšķirsies niansēs.Dāmām pēc olimpiskajām spēlēm zemāku mērķi par līdzdalību pasaules čempionātā izvirzīt nebūtu pieklājīgi. Bet vai mūsu potenciāls ir pietiekams, lai stabili vairākus gadus pēc kārtas būtu pasaules elitē? Pasaules čempionāts ir sasniedzams. Arī vīriešiem. Uz izlozi var skatīties kā uz draudu un kā uz iespēju. Katrā ziņā treneris Kemzūra te nebrauc tikai uz trim oficiālajām spēlēm. Vai viņš ir informēts par latviešu basketbolistu labajām un arī sliktajām īpašībām? Sarunās ar viņu nevienu brīdi nejutu kompetences trūkumu. Par sliktajām lietām — netīrā istabā ir viegli nospļauties uz grīdas, bet uz parketa lielākā daļa cilvēku tomēr savaldās. Vai naudas trūkums nekavēs plānu izpildi? Izlašu budžets ir samazināts dramatiski. Bet darām visu, lai sportists to nesajustu.
Šneps: Realitātes apzināšanās ir svētīga
Latvijas Basketbola savienības sporta direktora Edgara Šnepa darba pirmā cēliena acīmredzamais rezultāts ir lietuviešu speciālista Ķēstuša Kemzūras kļūšana par Latvijas vīriešu valstsvienības galveno treneri (līgums tiks parakstīts trešdien). Jādomā, citi tik skaļi lēmumi drīzākajā laikā nav paredzami, taču darba pietikšot.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.