Solis atpakaļ vai pareizajā virzienā

Skaidrs, ka sezonas turpinājums nebūs dāsns ar skaļām starptautiskām uzvarām, toties ir pamats cerēt uz neprognozējamām cīņām par valsts čempionāta medaļām, kā arī latviešu jauno talantu spilgtākiem uzplaiksnījumiem, iznākot no leģionāru ēnas.Piespiedu revolūcijaASK Rīga galvenā trenera Ramūna Butauta klusā aizbraukšana no Latvijas noslēdza veselu posmu atjaunotā lielkluba vēsturē. Tādu, ko iezīmēja gan lietuviski akcenti komandas vadīšanā un valsts čempionu titula atgriešanās galvaspilsētā, gan pasmaga tiekšanās pēc labiem rezultātiem ar nobriedušu spēlētāju spēkiem, nepievēršot pārāk lielu uzmanību par valsts un pašvaldības budžeta naudu uzturētā kluba infrastruktūras attīstībai un sociāli sportiskajai atbildībai.Trekno gadu apetīte un visai amorfās kluba augstākās vadības basketbola (ne)izpratne pēdējos divus gadus ASK Rīga mudināja pievērsties mednim kokā (sapnim par starptautiskiem panākumiem). Ekonomiskā krīze nu likusi atcerēties par zīli — proti, latvisku Rīgas klubu, uz kuru gribētu tiekties gan valstsvienības līderi, gan jaunās paaudzes basketbolisti. Pirmos gan pagaidām nebūs iespējams pievilināt ar lielām algām, taču tuvākajā laikā starptautiskais darbaspēka tirgus parādīs latviešu bāleliņu reālo vērtību. Otrajiem durvis paveras jo plaši — ASK Rīga pamatsastāvā nu ir vairākas vakances "basketbola akadēmijas" perspektīvākajiem audzēkņiem. Diža pamata cerēt uz tūlītēju zvaigžņu dzimšanu gan nav, taču šāds ceļš būs perspektīvāks par leģionāru barošanu.Starp citu, no ASK Rīga četriem mājās aizsūtītajiem ārzemniekiem pa īstam žēl ir tikai 220 cm garā centra spēlētāja Bruno Šundova, kura spēlē bija gan azarts, gan klase, gan dižajam augumam piedienošas neatkārtojamas kvalitātes. Šo robu sastāvā aizdrīvēt būs ļoti grūti, un tas bija redzams jau mačā ar Lietuvos rytas.Un vēl ar interesei vērosim, ko nesīs kluba vadības izšķiršanās galvenā trenera amatu uzticēt gados jaunajam lietuvietim Donaldam Kairim, nevis krietni pieredzējušākajam Raivo Otersonam. Pagaidām šis solis lika atcerēties, ka nacionalitāte tomēr nav starp tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēts trenera darbs un perspektīvas.Profesionālie diletantiPirms 30.decembra mača Tallinā Kalev/Cramo — Barons/LMT Latvijas čempionvienības treneriem un spēlētājiem esot stingri likts pie sirds, ka neveiksmei būs augsta cena. Nelīdzēja — igauņu preses pārstāvji no sirds bija neizpratnē par Barona/LMT sniegumu, kurā nav bijusi manāma ne organizētība, ne vēlēšanās uzvarēt. Solītais krita makā ļoti strauji, un Kārlis Muižnieks, šķiet, ir Latvijas basketbola vēsturē pirmais treneris, kurš atbrīvots 31.decembrī. Lēmums var šķist šokējošs, ja atceras, ka Muižnieka vadībā pirms septiņiem mēnešiem Barons/LMT sasniedza augstākās virsotnes kluba vēsturē. Taču atšķirībā no temperamentīgā ģenerālmenedžera Andra Vanaga, Barona prezidentam Ivo Zonnem ir aukstasinīga uzņēmēja reputācija, tāpēc jādomā, ka šķiršanās brieda jau vismaz mēnesi. Acīmredzot kluba vadītājs neticēja, ka korektais Muižnieks spēs savākt komandu krīzes situācijā, kad nepieciešama stingra roka un enerģiska rīcība. Arī kā jauno talantu attīstītājs Muižnieks sevi līdz šim nav apliecinājis.Tiesa, metot akmeņus trenera virzienā, kluba vadītājiem vislielāko vajadzētu pamest gaisā virs savām galvām par izgāzto komandas komplektēšanas procesu. No vēsā biznesa viedokļa katram lēmumam (atteikšanās no Kristapa Janičenoka, piedāvājums samazināt algu Raimondam Vaikulim, neizlēmība attiecībā uz leģionāriem utt.) droši vien var atrast pamatojumu. Tomēr sportā taisnība ir nevis tam, kurš rīkojas loģiski, bet gan tam, kurš uzvar. Pārāk daudzi latviešu basketbolisti, dzirdot vārdu Barons, šķobās kā zobu sāpēs (izrādās, simpātijas nevar nopirkt par naudu, kuras čempioniem, šķiet, tomēr ir vairāk nekā konkurentiem), bet loterijā ar leģionāriem vienmēr nevar veikties tā kā pērn. Šādos apstākļos būtu izgāzies ne viens vien treneris. Starp citu, līdzīgā kārtā ar Barona/LMT vadību nesapratās arī Gundars Vētra.Komentējot skarbo lēmumu I.Zonne uzsvēris, ka tam neesot finansiālu iemeslu un šai ziņā klubs esot stabils. Iespējams, baronu taupīgais reālisms ilgtermiņā patiešām būs produktīvāks par citu klubu ekonomisko optimismu ar spēlētājiem. Bet tuvākajā nākotnē čempioniem, šķiet, būs vieglāk laukumā uzvarēt krīzes novājinātos sāncenšus, nekā tikt pie simpātiska sastāva un atgūt publikas simpātijas. Par kluba attīstības stratēģiju spriedīsim arī pēc tā, kurš stāsies Muižnieka vietā, jo Edgara Tetera paaugstinājums galvenā trenera statusā izskatās tikai pēc pagaidu risinājuma.Divas neveiksmesVentspils un Valmieras komandas 2009.gadu sākušas bez nopietniem satricinājumiem, tomēr bez uzvarām. BK Ventspils neveiksme Kauņā bija ieprogrammēta, tiesa, nepatīkami pārsteidza ventiņu labākā sastāva nevarība uz Žalgiris tīri lietuviskā virknējuma fona.Valmierai principiālajā cīņā ar BC Šiauliai pietrūka sasirgušā Rinalda Sirsniņa. Putra tabulā starp 5. un 9.vietu kļuvusi vēl biezāka, solot intriģējošu sezonas otro daļu.