Jūsu galvenā konkurente Anete Jēkabsone-Žogota uzreiz pēc vēlēšanām pauda, ka par priekšvēlēšanu cīņu palikušas nepatīkamas mieles. Kādas jums ir emocijas? Vai uzskatāt, ka cīņa bija netīra?
Esmu piedalījies daudzās vēlēšanās, tāpēc mani ar kaut ko pārsteigt ir grūtāk nekā konkurentus, kuriem šī laikam bija pirmā pieredze. Man priekšvēlēšanu laiks bija ļoti vērtīgs, jo iepazinos ar daudziem interesantiem basketbola cilvēkiem, kuri palīdzēja ieskatīties basketbola virtuvē. Dažās sarunās treneri lika noprast, ka viņiem, iespējams, jādomā arī par faktoriem, kas nav tieši saistīti ar basketbolu. Tas nebūtu pieņemami, tomēr, ja arī tā ir bijis, ticu, ka Basketbola savienības biedri savus lēmumus pieņēma paši, izvērtējot katra kandidāta piedāvājumus.
Tātad atkārtojat jau iepriekš pausto – sporta skolas reģionos norādījušas, ka tām likts balsot par Aneti Jēkabsoni-Žogotu. Cik daudz šādu sporta skolu bija?
Tādu statistiku nekrāju, bet biedru noskaņojumu parādīja balsojums.
Vai, piekrītot kandidēt, bijāt gaidījis, ka cīņa būs tik asa?
Anete Jēkabsone-Žogota jau bija paziņojusi, ka kandidēs uz LBS prezidenta amatu. Ņemot vērā viņas spēlētājas karjeras laikā iegūto zvaigznes statusu, bija skaidrs, ka Anete ir ļoti nopietna konkurente. Arī Kaspara Ciprusa vārds basketbola sabiedrībā bija labi zināms, kas viņu padarīja par cienījamu konkurentu. Tomēr redzēju arī savu nišu – iespēju basketbola sabiedrībai piedāvāt savu administratīvā darba pieredzi, kādas ne Kasparam, ne īpaši Anetei vēl nav. Biju gatavs cīņai, bet nedomāju, ka tā bija ļoti asa šī vārda sliktākajā nozīmē. Manuprāt, mēs kā kandidāti noturējāmies lietišķas diskusijas ietvaros.
Kopumā kāpēc jūs un citas augstas amatpersonas kandidē uz sporta veidu federāciju prezidentu amatiem?
Nevaru atbildēt par citiem, bet mana motivācija bija vienkārša. Basketbolu esmu spēlējis pats, esmu tam sekojis kā līdzjutējs un labi pazīstu cilvēkus, kuru entuziasms Ogres komandai dažos gados ļāvis pakāpties no LBL2 turnīrā līdz līderpozīcijai Latvijas–Igaunijas līgā. Kad viņi mani uzrunāja, pēc pārdomām piekritu. Ja varu palīdzēt basketbolam, centīšos to darīt no visas sirds.
Paldies basketbola cilvēkiem visā Latvijā, kuri man uzticējās, bet saprotu, ka tas ir avansā.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
vārds
bēdīgi
Antons