Komentējot pusfinālā izcīnīto uzvaru pret Spānijas izlasi, treneris uzsver, ka "vienreiz spāņus šajā čempionātā jau bijām uzvarējuši. Varbūt kāds domāja, ka tā bija nejaušība, bet otrā uzvara apstiprina, ka Latvijā basketbola līmenis aug. Mums ir pietiekami spilgti talanti – spēlētāji un treneri, kuri viņus sagatavo. Šī uzvara ir visas Latvijas basketbola sabiedrības nopelns."
"Šodien spriedze bija mazliet mazāka, nekā ceturtdaļfinālā pret Melnkalni. Tomēr spēles sākums mums neizdevās. Spāņi iesāka ļoti agresīvi, ar emocijām. Mēs mazliet noplakām, nebija īstās enerģijas. Iepriekš viņi pret zonas aizsardzību nebija darbojušies ļoti veiksmīgi, bet šoreiz labi trāpīja.
Mīnus 15 nekādu paniku tomēr neradīja, jo modernajā basketbolā vienā ceturtdaļā var atsists pat 20 punktus. Mans uzdevums bija nomierināts spēlētājus un pārliecināt viņus, ka varam vinnēt – ja katrā uzbrukumā un katrā aizsardzības epizodē strādāsim maksimāli precīzi ar pilnu atdevi. Paldies spēlētājiem, kuri to saprata un izdarīja.
Pēc pārtraukuma pamainījām dažas lietas aizsardzībā, dažas uzbrukumā, un pacietīgi ķērām pretiniekus rokā. Neviena komanda šajā turnīrā vēl nav apturējusi mūsu ātros uzbrukumus. Tiklīdz aizsardzībā atsitamies, jāvelk pāri, cik vien ātri var. Uz to arī izrāvāmies vadībā. Uz to mums jāturas – tas ir mūsu spēles stils.
Uzbrukuma sadarbības bijām pamainījuši un jaunumi strādāja. Zinājām, kā spāņi spēlē pick n’roll aizsardzību, zinājām tās vājās vietas. Uz tām likām akcentus un Gražulis tika pie daudziem brīviem metieniem no groza apakšas.
Vienīgais ar ko spāņi pārsteidza – par viņu pēdējo glābiņu kļuva zonas aizsardzība. Viņi ilgi turēja šo trumpi kabatā. Mēs mazliet apjukām, pazaudējām pārsvaru. Varbūt uz noguruma fona ne vienmēr nospēlējām pareizi. Pretinieku zonā bija lieli robu, kurus vajadzēja izmantot. Dažas reizes aizmetām garām no distances, bet, tiklīdz sākām raut cauri, viss bija kārtībā. Viss labs, kas labi beidzās.
Bieži tādas uzvaras negadās. Esam sarūpējuši svētkus visai Latvijai un aicinām tos izbaudīt. Paldies dažiem simtiem fanu, kuri mums šodien ļoti palīdzēja, bet mums jāsper vēl viens solis. Jāizcīna vēl viena uzvara. Itālijai un Krievijai ir atšķirīgs stils, bet mums abas komandas ir parocīgas. Skatīsimies, kas mums nāk pretī un izejot no tā, kaut ko pamainīsim taktikā. Bet tās būs minimālas nianses, uzsvariņi. Globāli stils nemainīsies, un šajā čempionātā tas mums ir nodrošinājis jau astoņas uzvaras.
Jābūt devītajai. Jāvar, rīt nebūs attaisnojums ne nogurums, ne traumas. Eiropas čempionāta finālā varbūt spēlējam vienreiz dzīvē.
Arī līdzjutējiem tie būs unikāli svētki. Ja reiz pirms diviem gadiem U19 pasaules čempionātā uz finālu Rīgā varēja piebraukt pilna Arēna ar lietuviešiem, kāpēc lai latvieši būtu sliktāki? Rīt Tallinā gaidu pilnas tribīnes!"