Kurā brīdī viss aizgāja šķērsām?
Mūsu spēle apstājās. Paši jau redzējāt. Nenoticējām. Bija ļoti daudz sasteigtu metienu, tie neizdevās. Uzreiz varu pateikt - uzvarēja tie, kuri vairāk gribēja uzvarēt.
Šī bija pirmā sērijas spēle, kurā īsti nekontrolējāt tās gaitu. Vai viņu spēlē bija kaut kas mainījies?
Nē, mēs zinājām gan uzdevumu, gan mērķi. Man šķiet, ka šajā, izšķirošajā, spēlē visvairāk parādījās komandas raksturs. Uzvarēja tie, kuriem bija vairāk enerģijas, dzirkstelītes. Nu, sāpīgi. Tā iespēja tikt uz finālturnīru bija ļoti laba. Ticējām līdz beigām, bet šoreiz nekā.
Kas pietrūka?
Vēlme. Šķita, ka pretinieki vairāk gribēja uzvarēt. Vairāk nekā.
Spēles sākumā ieguvāt pārsvaru, bet vai tas bija spēles plāns - uzbrukt no distances?
Sākums bija labs. It kā nebija uzdevuma uzbrukt no distances, bet sākumā iekrita vairāki metieni. It kā bija varianti spēlēt uz groza apakšu, bet pēc pirmajām veiksmēm turpinājām mest tālos. Pēc tam neiekrita, un sākām vēl vairāk meklēt laimi metienos no distances.
Pie plus vienpadsmit pēc pirmās trešdaļas neizdevās nomierināties?
Kaut kā tā spēle pajuka. Neizdarījām to, kas bija jāizdara pēc treneru nosacījumiem. Visa komanda zaudēja. Viss sākās ar to, ka vairākkārt slikti nospēlējām aizsardzībā, kad viņi iemeta vairākus brīvus metienus. Tad arī bija lūzums. Zaudējām ar aizsardzību. Daudz ielaidām.
Tādu galotni kā iepriekš pret Francijas komandu (kad atspēlējāt astoņus punktus nepilnā pusminūtē) laikam jau nebija izredžu atkārtot?
Ja ir veiksme, tad var tā atspēlēties, bet šoreiz veiksmes nebija.
Sāpīgs zaudējums, bet laika sērošanai nav daudz. Drīz jau nākamās spēles.
Nevar sērot. Šī spēle jāaizmirst, jo jau piektdien ir svarīga spēle Baltijas līgas ceturtdaļfinālā pret Lietuvos rytas.
Kā aizmirst?
Komandai svarīgi būt kopā. Nedrīkst pazaudēt cīņassparu. Vēl mums šosezon neviens turnīrs nav izdevies tā, kā vajadzētu, taču jācīnās līdz galam.