„Zaudējums pusfinālā bija ļoti sāpīgs, bet cīņa par trešo vietu Eiropas čempionātā tik un tā mums bija kā fināls. Bijām gatavi spēlēt un uzvarēt. Diemžēl galotne mums neizdevās," pēc U-18 puišu zaudējuma Eiropas čempionāta bronzas mačā pret Spāniju (56:57) sacīja izlases galvenais treneris Nikolajs Mazurs.
"Gandrīz visu spēli labi nostrādājām aizsardzībā, bet uzbrukumā otrajā puslaikā apjukām pie zonas aizsardzības. Nespējām palaist bumbu apkārt pienācīgā ātrumā. Kad tos piecus uzbrukumus kaut kā bijām pārdzīvojuši, atradām variantus, kā iemest, bet tajā brīdī jau bijām zaudējuši iniciatīvu. Spēle izlīdzinājās, spāņi sajuta pārliecību metienos un galotnē trāpīja no sarežģītām pozīcijām," treneri citē Latvijas Basketbola savienība.
"Zona mums nebija pārsteigums. Zinām, ko darīt pret 1-3-1, pret 2-3, pret 3-2. Taču šodien spēlētāji katru lēmumu pieņēma mazliet lēnāk un neprecīzāk, nekā parasti. Grūti ko komentēt vai ko pārmest spēlētājiem. Viņi darīja visu ko varēja, bet... Pēdējā pārtraukumā visi dzirdēja, ka jātaisa piezīme, ja Kristaps (Pļavnieks) iemet abus sodus. Neviens tagad nevar pateikt, kāpēc neuztaisījām.
Sportistiem jānosprauž visaugstākie mērķi, nevis tikai jāsapņo, Eiropas čempionātā izkļūt ārā no grupas. Mums bija augsti mērķi un šī komanda bija spējīga tos sasniegt. Šajā čempionātā uzvarējām gan Spāniju, gan Horvātiju. Tātad bijām gatavi spēlēt augstā līmenī. Bet spēlē ar Horvātiju ļoti liela nozīme bija tam, ka horvāti jau bijuši čempioni. Viņi varēja pragmatiski nospēlēt galotni, nokontrolēt spēles gaitu. Mēs šobrīd tam vēl nebijām gatavi. Arī šodien – spāņi tik aukstasinīgi nospēlēja pēdējos uzbrukumus... Mums līdz tam vēl jāpaaugas.
Porziņģis? Jau treniņos un pārbaudes spēlēs bija acīmredzams, ka viņš būs komandas vilcējs. Ļoti labs aizsardzības spēlētājs. Var bloķēt metienus, vākt atlēkušās bumbas, apspēlēt pretinieku garos no āra. Savu darbu viņš izdarīja izcili.
Vispār pret spēlētājiem nevajadzētu būt nekādām pretenzijām. Viņi nostrādāja šo laiku godam – no pirmās līdz pēdējai dienai. Ļoti gribēja uzvarēt. Tiem, par kuriem bija skaidrs, ka viņi būs komandas galvenie vilcēji, bija ļoti grūti tikt galā ar šo psiholoģisko slodzi. Īpaši izšķirošajās spēlēs.
Mačā ar Lietuvu mums bija ļoti ērts pretinieks jo ļoti labi zinājām. Bija pārliecība, ka varam uzvarēt. Tajā mačā nospēlējām ļoti labi. Par pēdējām divām spēlēm to nevar teikt.