Kritika par nenoskaņošanos visupirms attiecas uz darbību aizsardzībā. «Protams, pretiniekiem palīdzēja veiksme. Taču mēs paši atdevām iniciatīvu, lāvām viņiem ieskrieties un sajust spēles garšu. Tādā pašā stilā portugāļi bija uzvarējuši arī Maķedoniju un par to spēlētāji tika brīdināti. Taču tas nepalīdzēja.»
Pēdējā uzbrukumā plāns paredzēja bumbu nogādāt Kristapam Valteram. «Sadarbība tika uzzīmēta uz tāfeles, taču laukumā ne viss notiek tā, kā iepriekš var paredzēt. Tā epizode bija simboliska visai spēlei — ja nav 100% koncentrācijas, stresa situācijā nav iespējams pieņemt pareizu lēmumu.»
Uz jautājumu, vai treneri izdarījuši visu iespējamo, lai kliedētu pāragro pašapmierinātību, Valeiko norādīja, ka šādās situācijās esot ierobežotas gan treneru, gan pat vislabāko psihologu iespējas. Galvenā nozīme ir katra paša spējai sagatavoties spēlei. «Pagājušajā gadā situācija bija mazliet savādāka, tomēr iznāk, ka tā mācība bija aizmirsta. Jācer, gada laikā līdz finālturnīram spēlētāji iegūs lielāku pieredzi un mācīsies arī no šīs spēles pieredzes.»