VEF vēlreiz pārspēj LU, finālā pret BK Ventspils

Per records of the Santa Clara County DA oficfe several years ago, for the general population, the number of youths who were incarcerated was about 6 youths (or 6.5, I don’t remember exactly) per 1,000 people. Breaking down to ethnicity, the ratio for the Vietnamese was about 13 youths per 1,000 people.

Ierakstiet savu komentāru Jūs varat imtanzot šos HTML tagus: <a> <abbr> <acronym> <b> <blockquote> <cite> <code> <del> <em> <i> <q> <strike> <strong>

Man prieks ka arevin vairāk cilvēku piekrīt, ka Latvijas laukiem ir vajadzīga sava atšķirīga attīstības stratēģija, kuru atbalsta sabiedrības lielākais vairākums! Mums ļoti daudz jāstrādā lai cilvēki līdzdarbotos un izjustu vajadzību pēc kvalitatīvi jaunām pārmaiņām Latvijas laukos un tas arī tiktu pieprasīts no politikas realizētājiem.

Miervaldis saka:Jā, Zīvert, tevis rakstītais ir derīgs Latvijas patriotiem, bet galīgi neaarpotsms mūsu tautas sēnalam valdības nodevējiem, negausīgajām cūkām saemā, un arī pa kādam ierindas letiņam, kuru pievilt paspēj kāds krievs, vai čigāns.Jau pirmajai atjaunotās Latvijas valdībai būtu jāaicina sist tos krievu gļotas, un padarīt viņu dzīvi Latvijā neciešamu vispār.Bet tā vietā, lai to darītu, un izmestu no Latvijas šos te visus Lindermaņus, osipovus, un citus okupantu mēslus, tas ir, veiktu ātru un ietekmīgu deokolonizāciju, mūsu valdība, darija sazin ko!Un mēs ar savu pieļaušanu, pieļāvām to, kad nozog mūu valdību!

He he... Valsts pārvalde (arī valsts uzņēmumi) nav ne politizēta... he he... Ne nepolitizēta.... hi hi... Bet tā ir kriminālo elementu rokās - ko sauc par partijām..... ha ha.... Un tām nav nekāda sakara ar Latvijas valsti un tautu, tās tikai savu sili nodrošina. pirms 6 stundām, 2012.05.01 13:38

piesārņotājs

Latvijas augstākā ierēdne tiesību politikas jautājumos pati tikusi notiesāta par nolaidību PIETIEK 01.05.2012. Komentāri (7) Latvijas augstākā ierēdne tiesību politikas jautājumos pati ir tikusi notiesāta par nolaidību, un šis spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Kā rāda Pietiek rīcībā esošais Rīgas Centra rajona tiesas spriedums, Laila Medina, kas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces tiesību politikas jautājumos posteni ieņem jau kopš 2006. gada 1. jūnija, ir notiesāta vēl pēc Latvijas Kriminālkodeksa panta par nolaidību. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš komentārus šajā jautājumā varētu sniegt trešdien. Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā par valsts sekretāra vietnieci Medinu aprakstīta gan viņas iegūtā izglītība, gan ieņemtie posteņi valsts darbā: ministrijā viņa sākusi strādāt 2005. gadā par Politikas plānošanas departamenta direktori, bet jau 2006. gadā kļuvusi par galveno atbildīgo tiesību politikas jautājumos. Taču šajos oficiālajos datos nav iespējams atrast norādi uz Rīgas Centra rajona tiesas 2003. gada 14. februāra spriedumu, ar kuru Medina atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atbilstoši Kriminālkodeksa (jo nodarījums veikts, kad vēl nebija spēkā Krimināllikums) 163. pantam – par nolaidību. „Lailu Medinu, personas kods (..), atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas KK 163. pantā, un sodīt ar naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 1750 latu apmērā,” teikts tiesas spriedumā. Medina tika tiesāta sakarā ar viņas kā valsts amatpersonas nolaidīgo rīcību tā sauktā „sagrieztā zviedru kuģa lietā”. Tiesa atzinusi viņas kā toreizējās Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktora vietnieces, Juridiskās un starptautisko līgumu nodaļas vadītājas vainu, nolaidīgi rīkojoties šajā lietā un pieļaujot, ka lūžņos tiek sagriezts zviedru uzņēmumam Swembalt AB piederošais daļēji avarējušais kuģis Rīgas ostas teritorijā. Medinas un citu iesaistīto amatpersonu vainas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā trīs miljonus dolāru: Starptautiskā arbitrāžas tiesa Stokholmā jau pirms vairākiem gadiem nosprieda, ka Latvijai par labu zviedru uzņēmumam jāmaksā šāda summa, jo, pārdodot firmas kuģi izsolē un sagriežot to metāllūžņos, Latvija bija pārkāpusi savas saistības. Tiesas spriedumā, ko Pietiek šodien publicē pilnībā, vairākkārt norādīts uz to, kā Medina „būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums”. Spriedumā detalizēti aprakstīts, kā tagadējā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece „aiz nolaidības nepiegrieza vērību, nenorādīja izsoles komisijas locekļiem, un, attiecīgi, nedeva nepieciešamos pareizos slēdzienus LR Satiksmes ministrijas vadības amatpersonām un Ārlietu ministrijai”. Tiesas spriedumā arī konstatēts: „L. Medina noziegumu izdarīja aiz neuzmanības,- viņa nav paredzējusi savas bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanas iespēju, kaut gan viņai, kā SM Jūrniecības departamenta direktora vietniecei, vajadzēja un viņa varēja tās paredzēt; kā arī tiesa nodibināja tiesājamai L. Medinai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmju esamību, tai skaitā, konkrētus nolaidības faktus. Sākotnējā apsūdzībā tiesājamai L. Medinai norādīts kā nolaidības fakts, ka viņa nav pildījusi amatpersonas pienākumus, tomēr tiesa groza šo apsūdzību, nepasliktinot tiesājamās stāvokli un nepārkāpjot viņas tiesības uz aizstāvību, tas ir, ievērojot Latvijas KPK 255.panta 2.daļas noteikumus, konstatējot, ka L. Medinas, kā amatpersonas, pienākumu nevērīgas un neapzinīgas pildīšanas rezultātā ir nodarīts kaitējums valsts interesēm. Tiesājamā L.Medina ir piedalījusies sapulcēs, argumentējusi un oponējusi, kā SM amatpersona, Zviedrijas Karalistes vēstniekam Latvijā, piedalījusies kuģa Swedebalt izsolē, rakstījusi un sagatavojusi amatpersonas vēstules gan LR ārlietu ministram, gan kuģa īpašnieka pārstāvim, - viņas veiktās ar iepriekš norādītajiem pierādījumiem nodibinātās faktiskās darbības apstiprina, ka viņa ir pildījusi laikā no 16.11.1995 līdz 19.02.1997 Jūrniecības departamenta direktora vietnieces pienākumus, bet tos ir pildījusi nevērīgi un neapzinīgi.” Tieslietu ministra Gaida Bērziņa skaidrojums, kā viņš pieļauj to, ka galvenā ministrijas amatpersona tieslietu politikas jautājumos ir cilvēks, kas tiesāts un notiesāts par nolaidību, tiek solīts trešdien.