Izšķirošajā balsojumā Japānas galvaspilsēta, kas iepriekš vasaras Olimpiādi rīkoja 1964.gadā, pieveica Stambulu.
Savukārt jau pirmajā balsojuma kārtā dramatiskā cīņā izstājās Madride, kas uz Olimpiādes rīkošanu pretendēja trešo reizi pēc kārtas.
Tokijas kandidatūrā galvenā apspriestā tēma bija tikai 220 kilometru attālumā esošais avarējušais Fukušimas kodolreaktors. Japānas premjers Sindzo Abe uz Buenosairesu aizlidoja no G20 valstu sanāksmes Sanktpēterburgā, uzsverot, ka situācija "tiek kontrolēta", bet kodolreaktors "neko nav nodarījis un nenodarīs Tokijai".
Izšķirošajā balsojumā Tokija saņēma 60 balsis, bet par Stambulu tika atdotas 36 balsis.
2020.gadā būs apritējuši 12 gadi kopš vasaras Olimpiādes norises Āzijā (Pekina 2008.gadā). Savukārt 2018.gadā Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā risināsies ziemas Olimpiāde.
Tokija savas kandidatūras kampaņas atbalstīšanai tērēja 75 miljonus dolāru (39,9 miljonus latu), kas ir tieši puse no summas, kas tika iztērēta neveiksmīgajos centienos iegūt tiesības rīkot 2016.gada Olimpiādi. Pilsētas vēlmi uzņemt olimpiskās spēles atbalstīja 78% tās iedzīvotāju, bet par centrālo kandidatūras atslēgas faktoru tika virzīta valsts veiksmīgā atkopšanās no postošās 2011.gada zemestrīces un cunami viļņa.
Japāņi uzsvēra, ka pratīs noorganizēt ļoti kompaktu sporta pasākumu, jo 85% no sacīkšu norises vietām atrodas astoņu kilometru rādiusā ap olimpisko ciematu. Tāpat šīs valsts mediji jau iepriekš uzsvēra, ka tieši Tokija ir uzskatāma par galveno pretendenti uz uzvaru balsojumā, jo par sliktu Stambulai spēlē pilsētā bieži novērojamie protesti pret vietējo valdību, bet Madrides spējas uzņemt Olimpiādi jūtami ietekmē valsti smagi skārusī ekonomiskā krīze.
Kopumā Tokija uz Olimpiādes rīkošanu pretendēja piekto reizi. Tā kļūs vien par ceturto pilsētu, kas olimpiskās spēles uzņēmusi divreiz. Līdz šim pa divām reizēm Olimpiādi rīkojušas Parīze, Losandželosa un Atēnas, bet Londona pērn rīkoja jau trešo Olimpiādi.
Japānai bez 1964.gada Tokijas vasaras Olimpiādes rīkošanas ir pieredze arī ar divu ziemas olimpisko spēļu uzņemšanu (1972.gadā Saporo un 1998.gadā Nagano), kā arī ar 2002.gada Pasaules kausa finālturnīra futbolā rīkošanu kopīgi ar Dienvidkoreju.
Kopumā vēlmi rīkot 2020.gada Olimpiādi oficiāli pauda sešas pilsētas, taču jau pašā ilgā procesa sākumā no kandidatūras atteicās Roma. Savukārt vēlāk no pieteikušos pilsētu pulka noslēguma balsojumam netika izvirzītas Baku un Doha.
Tikmēr neoficiāli par savu kandidatūru runāja tādas pilsētas kā Kaira, Berlīne, Budapešta, Nairobi, Kasablanka, Lisabona un Kualalumpura, tomēr līdz pieteikuma iesniegšanai neviena no tām netika. Savukārt līdz noteiktajam termiņam no pašu paustās ieceres pieteikties Olimpiādes rīkošanai atteicās tādas pilsētas kā Prāga, Bukareste, Parīze, Toronto, Durbana un Sanktpēterburga.
Tāpat SOK sesijas laikā nākamajā otrdienā, 10.septembrī, tiks ievēlēts jaunais komitejas prezidents, pēc 12 darba gadiem atkāpjoties Žakam Rogem. Savukārt pirms tam svētdien balsojumā par vienu brīvo vietu olimpisko spēļu programmā, sākot no 2020.gada, spēkosies cīņas, beisbola un softbola apvienotā kandidatūra, kā arī skvošs.