Otrkārt, domājot par olimpiādi, pārliecinājāmies, ka Viktors kļuvis ir spēcīgāks. Jau Vācijas bundeslīgas mačos man bija pārliecība, ka vajadzības gadījumā viņš paceltu 252 kilogramus. Ja jau otrajā piegājienā būtu nodrošināta uzvara, mēs pieteiktu 254 vai 255 kilogramus. Protams, žēl par raušanu. Nākamie divi starti būs Latvijā. Tajos arī vajadzētu mēģināt uzraut 200 vai 202 kilogramus. Šteiners mani īpaši nepārsteidza. Jau sacensībās Vācijā viņš salīdzinoši viegli pacēla 195 kilogramus. Jā, ar viņu būs nopietni jārēķinās, bet atcerēsimies, ka Viktoram palika neizmantota rezerve raušanas vingrinājumā.
Pēc izšķirošā cēliena Viktors izskatījās pamatīgi noguris. Vienubrīd pat radās bažas, vai nav gūts savainojums. «Nē, viss ir kārtībā. Celis nesāp. Zālē bija ļoti karsti, tāpēc Viktors izsvīda cauri slapjš. Bija smagi, bet tagad ir gandarījums,» no trenera staroja prieka dzirksts.