Vai vēl atceries spēli ar Krieviju pirms nedēļas FIBA Diamond Ball turnīrā?
Nē, tā jau aizmirsta. Tāpat, kā citas Protams, ir patīkami, ka uzvarējām Krieviju, bet rīt būs pavisam cita spēle. Ja nu vienīgi uzvara nākusi par labu pašapziņai – ka viņas ir uzvarama. Atkal būs ļoti interesanta spēle, mēs jau par velti neko neatdosim.
Varbūt viņām ir jābūt tām, kas saka, ka bez cīņas Latvijai uzvaru neatdosim?
Zinu, ka viņām ir iekšējas problēmas. Korstina intervijā gan teica, ka sestdien laukumā būs pavisam cita komanda – neviens nevarot iedomāties, kāda. Bet nezinu, vai tik ātri komanda var mainīties.
Mēs jau arī gatavojamies spēlēt ar citu komkandu. Pētām video, taktiku. Pašas arī spēlēsim savādāk.
Būsit cita komanda?
Kaut kādā ziņā tā var teit.
Vai iznācis aprunāties ar paziņām no Maskavas komandas?
Ar Ščegoļevu parunājos, bet tagad pirms spēles nekādas tikšanās nemeklēšu. Nevajag lieku stresu. Lai neietekmējamies.
Treneris teica, ka pati jau biji nolēmusi neiet atklāšanas parādā vēl pirms viņa lēmuma. Vai tā patiešām bija?
Bija gan. Sākumā man olimpiskās spēles tiešām asociējās ar iesoļošanu stadionā. Bet tagad, kad uz vietas redzu gan pretinieku komandas, gan kādas mēs esam, redzu, ka varam cīnīties par augstu vietu – sāku skatīties tikai no sportiskās puses. Ka nebūtu īsti loģiski karstumā tik ilgi nostāvēt, ja rīt jāspēlē. Varbūt arī citas dienas tas ietekmētu. Ārā tik karsts, ka sēžu telpās, lieki nestaigāju.
Vai arī citām meitenēm izjūtas bija līdzīgas?
Varbūt kādai arī bija vilšanās, bet braucām taču spēlēt. Varbūt lielais gandarījums būs noslēgumā. Labākas emocionālās sajūtas būs, ja labs darbs būs padarīt. Tagad vēl nav par ko priecāties.