Skrējiena sākumā juti, ka kaut kas tamlīdzīgs var notikt?
Īstenībā jau pēc pirmā falšstarta, ejot atpakaļ uz starta blokiem, sajutu sāpes. Uz brīdi iešāvās prātā doma - varbūt neriskēt? Bet tad iedomājos, kā tas būs, ka es tagad esmu jau izskrējis pirmo reizi un pēkšņi aiziešu uz ģērbtuvēm, turklāt zināju, ka ir reāla iespēja pacīnīties par trijnieku.
Viss notika pēkšņi, vai pamazām juti, ka būs kaut kas nelāgs?
Kad otro reizi startā visus atsauca atpakaļ, atkal sajutu sāpes. Skrējiena laikā līdz 60 metriem skrēju, sevi nežēlojot, jo, kā jau teicu, bija reāla iespēja tikt trijniekā. Pamazām konkurenti sāka aiziet uz priekšu, tad bija tāda savāda sajūta, un nākamajā solī kāju jau nejutu. Sekoja kritiens.
Pēc tavas sejas izteiksmes varēja noprast, ka sāpes bija ļoti spēcīgas.
Vairāk jau sirds sāpēja, nevis kāja. Fiziskās sāpes bija nedaudz vēlāk. Tajā brīdī sapratu, ka Ahilleja cīpsla ir pušu. Apzinājos, ka sezona ir galā un ka vilciens uz Londonas olimpiskajām spēlēm ir aizgājis.
Nākotnē vari cerēt uz rezultātu 10,20 vai 10,10 sekundes?
Citādi jau nav vērts turpināt. Ja es ar cirkšņa traumu un sāpošu Ahilleju varēju skriet 10,28, tad, manuprāt, 10,10 sekundes nav nekas nereāls. Galvenais - lai pēc rehabilitācijas pats būtu psiholoģiski gatavs skriet. Lai nebūtu kaut kādas iekšējās bremzes - ka tik kaut kas nenotiek. Nezinu jau arī, vai pēda būs tikpat atsperīga, lai gan speciālisti saka, ka Ahilleja cīpsla pēc operācijas būšot pat spēcīgāka.
Kur plāno iziet rehabilitāciju?
Iesākumā Rīgā, jo par visiem simt procentiem uzticos Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeitam Marekam Osovskim. Pēc tam lidošu uz Ameriku, kur mani gaida draudzene, un esmu noilgojies arī pēc meitiņas.
Turpināsi studijas?
Mācībām ir nepieciešama nauda. Ja būtu Helsinkos uzrādījis labu rezultātu, tad varbūt arī naudu izdotos sameklēt. Tagad izskatās, ka viens gads būs tikai jātrenējas.
Nākamais lielais starts varētu būt jau pēc gada pasaules čempionātā Maskavā?
Jā, jo esmu pagrozījies saulītē un gribas vēl atgriezties augstākajā līmenī, turklāt tagad arī konkurenti ar mani rēķināsies, un tā ir pavisam cita sajūta.
P. S. Nopietnus treniņus Arājs, visticamāk, varēs atsākt tikai pēc gadumijas. Sešas nedēļas kāja būs ģipsī.