Pētījuma rezultāti liecina, ka piecu populārāko sporta veidu sastāvs nav mainījies, taču ievērojamas izmaiņas notikušas sporta veidu pozīcijās, informē mārketinga aģentūras Ogilvy pārstāve Maija Prozoroviča.
Iepriekšējos trīs gadus populārākais sporta veids bija futbols. Populārāko pieciniekā bez futbola, basketbola un hokeja ir arī vieglatlētika un skriešana.
Ievērojamas izmaiņas notikušas piecu populārāko sporta veidu pozīcijās, tāpat izmaiņas vērojamas arī pārējo sporta veidu pozīcijās. Motosports jau otro gadu turpina zaudēt līdzjutējus par labu autosportam, bet citviet pozīcijas ievērojami uzlabojusi peldēšana, handbols, bobslejs un skeletons.
"Pētījums tiek veikts jau ceturto gadu. Tas dod iespēju izsekot katra rādītāja dinamikai šajā laika periodā.Sports ir viena no populārākajām izklaidēm, tomēr svarīgi noskaidrot ne tikai atbildi uz mūžīgo jautājumu, vai hokejs arī šogad ir numur viens. Sponsoriem un sporta atbalstītājiem tomēr svarīgāk zināt, kurš sporta veids atbilst un ir interesants to mērķauditorijām," citēts Aktīvā sporta atbalsta padomes dibinātājs un vadītājs Andris Blaka.
Pētījuma laikā tika iegūts arī plašākas sabiedrības viedoklis par sportu un sporta pasākumu sponsorēšanu, kas mārketinga speciālistiem un sporta organizācijām dod iespēju novērtēt ieguldīto resursu efektivitāti un atdevi, kā arī izprast perspektīvākos sporta attīstības virzienus.
"Latvijas sporta veidu tops ir ļoti vērtīgs pētījums. Tas balstās uz unikālu, Latvijas situācijai piemērotu, metodoloģiju - šeit iespēju robežās ir tikusi apkopota visa ar sportu saistītā statistika, kas papildināta ar iedzīvotāju aptaujas datiem. Turklāt, tā kā šis pētījums ir ticis veikts jau ceturto gadu pēc kārtas, tad gan noteiktos sporta veidos saistītām personām, gan visplašākajam interesentu lokam ir iespēja vērot, kā dažādu sportu veidu popularitāte Latvijā mainās laika gaitā," uzsvēris SKDS direktors Arnis Kaktiņš. "Tas ļauj labāk izprast pašreiz notiekošo un dod atskaites punktus nākotnes prognožu izteikšanai. Piemēram, bērnu vecākiem var atvieglot lēmumu pieņemšanu par to, uz kādiem sporta veidiem orientēt savas atvases, bet dažādām valsts iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, lemjot par sportam veltāmo līdzekļu sadali, balstīties uz skaitļiem, nevis tikai sajūtām."
"Sevišķi noderīgs šis pētījums ir dažādām ar sportu saistītām organizācijām, jo tas dod kvalitatīvu atgriezenisko saiti - ļauj novērtēt, cik veiksmīgas ir bijušas šo organizāciju iepriekš veiktās aktivitātes, un līdz ar to palīdz labāk plānot savu darbību nākotnē," piebilst Kaktiņš.
Interesantas izmaiņas notikušas Latvijas reģionos. Latgalē sportotāju īpatsvars salīdzinājumā ar 2011.gadu palielinājies par 16%. Kopumā Latvijā ar sportu aktīvi nodarbojas gandrīz puse iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet salīdzinoši biežāk Latvijas iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā nodarbojušies ar peldēšanu.
"Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzinīgi vērtē šādu profesionāli veiktu detalizētu pētījumu sporta nozarē.
Šādi pētījumi palīdz atklāt sporta jomas virzību un tendences, kas savukārt sniedz nepieciešamo informāciju sporta politikas plānošanas dokumentu izstrādei," uzskata IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova.