Beidzot Vankūverā

Biju gatavs šai dienai un vēlējos ātrāk sasniegt gala mērķi.Maršrutu izvēlējāmies šoseju nr.7, kas ved līdz pat Vankūverai, jo nekādi nebija iespējams nonākt gala mērķī, braucot pa bezceļiem. Fakts arī tāds, ka līdz Vankūverai bija jāmēro 150 km, līdz ar to izvēloties šoseju, tas bija labākais risinājums. Šī diena bija izteikti karsta un, kā visu ceļojuma laiku ierasts, spēcīgs vējš no rietumu puses. Ceļu uzsākām kopīgi un viens aiz otra minoties, veicām pirmo stundu pa šoseju, taču bija nepierasta sajūta, ka atradāmies samērā intensīvā satiksmē. Ceļš bija līdzens un pa kalnu ielejām izbraucām faktiski pa taisno cauri kalniem. Un vēlāk tie jau bija aiz muguras.Aina, ko manīju apkārt, atgādināja jau vairāk Eiropu vai Latviju, proti, zaļumi un līdzenumi, divvirzienu šoseja, kā arī vietējo vasaras labumu (ogu) tirgotavas ceļa malā. Šī diena atšķīrās no visām iepriekš pavadītajām dienām tīri ar to, ka mināmies pa šoseju un arī gaiss vairs nebija tik svaigs, jo turpat vien bija auto satiksme. Tas šķita pat garlaicīgs brauciens.Pavadot 3 stundas ceļā, vēders jau prasīja ēst un arī karstums darīja savu, kad beidzot apstājāmies ciemā Mission, kurā mūs sagaidīja mūsu RV un šoferis Doug James. Es novilku apavus, lai nedaudz atpūtinātu savas pēdas, un padzēros vēsu sulu. Tas, protams, ir ļoti patīkami un diezgan jūtami uzlabo labsajūtu. Atpalicēji arī paguva atgūt iekavēto un kādu mirklīti atpūsties. Bijām visi 7 sportisti kopā un varējām mērot atlikušos 50 km līdz Vankūverai. Gandrīz visa atlikusī distance veda caur apdzīvotām vietām, kas ir loģiski, jo virzāmies uz vienu no pasaules metropolēm. Mašīnu jūra un gaiss jau brīžiem kļuva neciešams. Interesanti ir tas, ka katru mirkli tuvojoties pilsētai, jau likās, ka būsim galā, ka tepat jau ir jābūt, taču kā braucām, tā braucām tālāk un tikai pēc stundas nonācām kempingā, kas ir 30 min attālumā no Vankūveras centra.Pozitīvas emocijas pārņēma mani, kad iebraucām kempinga teritorijā. Bija skaidrs, ka sasniedzu mērķi un labs darbiņš, kas padarīts. Riteni varu likt malā un pāris dienas atpūsties un veikt kādus secinājumus no piedzīvotā.  Ceļojums, manuprāt, bija ļoti izdevies. Es guvu lielisku dzīves pieredzi, lielisku treniņu, kas mani spēcina ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Piedzīvojums, ko atcerēšos visu savu atlikušo mūžu.Kanādas daba ir ļoti skaista, tikai atrodoties tajā ir iespējams izjust, cik tā ir mežonīga un varena. Interesanti ir tas, ka kanādieši  ļoti rūpējās par savu dabu, proti, kritušos kokus nedrīkst pārvietot vai izmantot savām vajadzībām, jo no tiem barojas un iztiek dažādas kukaiņu sugas. Katru gadu tie pārstāda mežus savās plašajās teritorijās.Arī  dzīvnieki tiek aizsargāti un ir aizliegts aizskart savvaļas dabu, arī gadījumos, kad uzbrūk lācis, nav tiesību to nogalināt. Uz lielceļiem ir speciāli pārvadi, kas ļauj savvaļas zvēriem šķērsot tos.Esmu gandarīts par paveikto un ceru kaut ko tādu atkārtot savā dzīvē.