Taču, no otras puses, agrās sezonas beigas ir jūtami pagarinājušas Andra atvaļinājumu un tātad vismaz teorētiski vairojušas cerības rudens pusē viņu atkal ieraudzīt Latvijas valstsvienības formas tērpā.
No Latvijas interešu viedokļa raugoties, Andra ceturtā sezona NBA iznākusi teju vai ideāla. Laukumā labs, brīžiem pat lielisks, viņš sakrājis cienījamu statistiku un nostiprinājis reputāciju. Sava nākamā ilgtermiņa līguma dēļ Biedriņš izdarījis daudz, pamatīgi atvieglojot darbu aģentūras BDA pārstāvjiem. Tagad bumba atrodas aģentu rokās. Ja vien šie vīri sarunās ar Warriors parādīs tādu pašu uzstājīgo izmanību, kā tad, kad Latvijas Basketbola savienībai vajadzēja uztiept Nenada Trajkoviča kandidatūru, Andris jau jūlija sākumā varēs likt parakstu zem vienošanās par cienījamu summu. Uz to brīdi viņš jau būs divarpus mēnešus atpūties no basketbola - pietiekams laiks, lai sailgotos pēc bumbas (pērn Warriors sezona beidzās maija vidū), kas tobrīd vislabāk būs pieejama Latvijas izlases treniņnometnē. Un kur tad vēl profesionāla sportista pašcieņu provocējošā iespēja laukumā parādīt pērnajiem pāridarītājiem portugāļiem, ka Seviljas murgs bija tikai neveiksmīga epizode nevis likumsakarība.
Tikko aprakstītais gan piederas optimistiskajam notikumu attīstības scenārijam, kuru var izjaukt dažādi blakusapstākļi. Iespējams, sarunas par jauno līgumu būs ilgākas un sarežģītākas, pagarinot neziņas posmu, kura laikā spēlētājam nebūs ieteicams riskēt ar veselību laukumā. Iespējams, Biedriņa vasaras plānus ietekmēs paša un/vai kluba īpašās vēlmes (veselības nostiprināšana, individuālās meistarības slīpēšana utt.). Un nemaz nav neiespējami, ka vasaras vidū situācija valstsvienībā nerosinās vēlmi tai pievienoties.