Par gaidāmajām sacensībām un burāšanas tendencēm Dienu informēja patlaban labākais Latvijas vindsērfinga pārstāvis Jānis Preiss, kurš ne tikai aktīvi sporto, bet arī audzina jaunos burātājus. Liepājā Preiss uz ūdens un krastā konsultēs Latvijas jaunos sportistus.
Kādas klases burātājus redzēsim Liepājā?
Dēļi visiem būs vienādi. Četrpadsmitgadīgie un jaunāki, kuri startēs klasē līdz 15 gadu vecumam (U-15), izmantos 6,8 kvadrātmetru buriņu, savukārt U-17 grupai būs 7,8 kvadrātmetrus liela bura. Tad vēl ir Open klase. Tajā var startēt jebkurš dalībnieks ar 8,5 kvadrātmetrus lielu buru. Kopskaitā Liepājā mēs redzēsim triju grupu burātājus. Meitenes un zēnus vērtēs atsevišķi. Šī būtībā ir tāda pirmsolimpiskā klase, jo jaunieši tiek sagatavoti startēšanai olimpiskajā klasē.
Cik konkurētspējīgi ir Latvijas burātāji?
Jaunieši ir jaunieši. Vienudien viņiem viss izdodas, bet nākamajā dienā sniegums var būt pilnīgi pretējs, jo emocionālais un fiziskais stāvoklis strauji mainās. Kaut ko prognozēt ir ļoti grūti. Pērn pasaules čempionātā vindsērfingā jauniešiem Francijā liepājniece Aleksandra Kaupa izcīnīja ceturto vietu sešdesmit meiteņu konkurencē U-15 klasē. Šogad Aleksandra startēs jau U-17 grupā. Viņa varētu būt divdesmit labāko skaitā. Zēnu konkurencē U-17 grupā mūsu jaunie talanti centīsies iekļūt piecdesmit labāko pulkā. No Latvijas uz starta stāsies visi, kuriem ir pa spēkam sasniegt finišu. Kad vēl tik tuvu būs iespēja iegūt tik kolosālu pieredzi! Ir jāmaksā tikai starta nauda, un uz priekšu. Būtu muļķīgi šādu iespēju neizmantot. Konkurence gan būs nopietna, jo viens otrs piecpadsmit vai sešpadsmit gados trenējas un startē jau profesionālā režīmā. Mēs tik augstā līmenī burāšanu nevaram pacelt.
Burāšana notiek jūrā. Vai no malas vispār būs iespēja kaut ko redzēt?
Būvēt tribīnes jūras krastā tik tiešām nav nekādas nozīmes. Ar mūsdienu tehnoloģijām gan ir iespēja pēc tam to visu parādīt, jo uz dēļiem mēdz būt kameras. Jūras krastā ir interesanti redzēt, kā notiek gatavošanās sacensībām, un par to norisi vislabāk var informēt sacensību komentētājs.
Cik Latvijā kopskaitā ir jauno burātāju?
Pērn Latvijas čempionātā no U-13 līdz U-17 klasei startēja ap piecdesmit dalībniekiem. Burātāju gan ir vairāk, jo ne jau visi piedalījās čempionātā.
Ar ko ir jārēķinās vecākiem, kuri izlēmuši savas atvases sūtīt uz burāšanu?
Ir ļoti dažādi. Cik man zināms, Liepājā mēneša maksa ir 30 vai 40 eiro. Inventāru iedod, un ir iespēja burāt. Rīgā var trenēties ne tikai sporta skolā Rīdzene. Darbojas arī Vindsērfinga klubs 360 Ķīšezera krastā pie kafejnīcas Cabo. Ķekavā ir burāšanas entuziasti. Ja bērns vēlas pamēģināt, parasti pāris treniņu viņam iedod inventāru pa brīvu. Pēc tam jau mēneša inventāra izmaksas svārstās no 50 līdz 100 eiro.
Kādas prasmes un fiziskie dotumi būtu nepieciešami burātājam?
Vissvarīgākais ir nebaidīties no ūdens. Nav nepieciešama ļoti laba peldētprasme, bet nedrīkst baidīties no ūdens. Var jau bērnam uzvilkt trīs glābšanas vestes, bet, ja viņš uz ūdens nejutīsies komfortabli, nekas nesanāks. Pārējās lietas... Nu nav mums tik lielas masveidības, lai varētu veikt speciālu kastingu. Ideāls olimpiskais burātājs būtu tievs un garš jaunietis, kuram ir nedaudz muskuļu, bet ne vairāk kā 70 kilogramu. Diemžēl desmit gadu vecumā vēl nevar pateikt, vai viņš tāds būs. Vindsērfingā ir vairākas klases, un trenera uzdevums ir novirzīt audzēkņus uz piemērotāko. Visiem jau arī nav vajadzīga olimpiskā klase. Bic Techno klase ir visa pamats, kas dod priekšstatu par burāšanu. Pēc tam jau var pāriet arī uz Formula klasi, kurā es startēju. Tajā jau ir atlētiskāka burāšana. Sportistam jābūt smagākam un spēcīgākam. Inventāru var pielāgot katram individuāli pēc viņa parametriem.
Kāpēc olimpiskajā klasē optimālais svars ir 70 kilogramu?
Visi izmanto vienādu - monotipa - dēli. Jo sportists ir vieglāks, jo ātrāk viņš slīd uz priekšu. Lielāku buru nedrīkst ņemt, tāpēc auguma parametriem ir liela nozīme. Atlases iespējas mums ir gaužām ierobežotas, jo katrā klubā ir no 20 līdz 40 burātājiem. Ir diezgan sarežģīti atrast optimālo burātāju olimpiskajai klasei, jo jāsakrīt daudziem faktoriem. Bez fiziskajiem dotumiem jābūt arī talantam. Jāņem vērā, ka lielai daļai nemaz nav mērķa profesionāli burāt. Viņiem vindsērfings ir patīkama brīvā laika pavadīšana. Bērnam arī nedrīkst uzspiest sportošanu, jo agrāk vai vēlāk viņam zudīs apetīte. Tajā pašā laikā ziemas periodā mums ir daudzveidīgi treniņi. Ir jaunieši, kuri izvēlas nodarboties ar citiem sporta veidiem, piemēram, kalnu slēpošanu.
Ļoti daudzi tomēr sporto ar mērķi nokļūt olimpiskajās spēlēs. Esi pasaules vicečempions, bet uz olimpiādi laikam nemaz netiecies?
Svars man ir pāri deviņdesmit kilogramiem. Pirms četriem gadiem es braucu līdzi jauniešiem uz olimpisko atlasi, ja tā var teikt, - kā spēlējošais treneris, lai vairāk saprastu olimpisko dēli. Ja ir tik spēcīgs vējš, ka ķieģeļi sāk lidot, es ar olimpisko dēli varu braukt ātri. Ja ir lēns vējš, man ekstra 20 kilogramu ir jānes līdzi un dēlis grimst zem ūdens, nevis lido pa ūdensvirsmu. Ņemot vērā manus fiziskos parametrus, man nav nozīmes iekļauties tajā virtuvē. Manā sapratnē - olimpiskā medaļa ir arī valsts pasūtījums. To es saku arī visiem vecākiem. Mūsu valstī uzstādījums jau arī ir otrādi balstīts - vispirms izdariet, un tad mēs varbūt palīdzēsim. Lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm, vajag daudz naudas.
Visu interviju ar burātāju Jāni Preisu lasiet pirmdienas, 20.jūlija, laikrakstā Diena!