Pekinā gan nokdaunā nokļuvuši ne tikai krievi, bet arī paši amerikāņi, jo Maikls Felpss un daži viņa palīgi nespēj noturēties pretim Ķīnas delegācijas masveida spiedienam. Taču lielvalstu īpašās attiecības lai paliek viņu ziņā, kamēr mums piedien pievērsties savām lietām.
LOK, par laimi, nekad nav pieķerta olimpisko medaļu plānošanas grēkā (starp citu, pat lietuviešiem pastāvot kaut kas līdzīgs sasniedzamo rezultātu "grafikam"), taču programmas ritmu ignorēt nav iespējams. Var jau sūkstīties, ka, piemēram, Ernestam Gulbim, Jevgeņijam Borodavko un Gatim Smukulim olimpiskā debija iznāca bālāka nekā Dainim Ozolam un Vadimam Vasiļevskim, bet Vsevolodam Zeļonijam un Afanasijam Kuzminam neizdevās piedzīvot attiecīgi trešo un sesto jaunību. Taču jau pirms pošanās uz Pekinu bija skaidrs, ka Latvijas olimpiskajā kalendārā lielāko cerību krāsā jāiezīmē 19. (Ščerbatihs), 21.(BMX), 22.(Rubļevska) un 23.datums (šķēps). Kamēr citos varēja gaidīt mūsējo cīņu uz savu spēku robežas, skaistas emocijas un, protams, patīkamus pārsteigumus.
Pekinas spēļu pirmajā nedēļā bija gan viens, gan otrs, gan trešais, un grēks būtu spļaut liktenim bārdā par to, ka pēdējiem tomēr mazliet pietrūcis līdz pasaules mēroga skanējumam. Tādam bijām tuvu gan pludmales volejbolā (ceturtdaļfināls bija sasniedzams!), gan basketbolā (uzvara pār Krieviju bija reāla) — skatāmajos sporta veidos, kuru tomēr Latvijai bija pietrūcis četrās iepriekšējās spēlēs. Pirmā nedēļa bija emocijām — gan būs arī prieks par medaļām.