Pētījumā noraidīta Austrālijas Olimpiskās komitejas prasība piešķirt papildu 100 miljonus Austrālijas dolāru (44 miljonus latu), lai nodrošinātu sportistu labāku konkurētspēju cīņā par olimpiskajām godalgām. Pēc Austrālijas valdības pieprasījuma veiktajā pētījumā ieteikts finansējumu sadalīt par labu sporta veidiem, kuros ir plaša iedzīvotāju līdzdalība.
"Ja sporta finansējuma piešķiršanā valsts interese ir iedzīvotāju veselības veicināšana, nauda būtu jāpiešķir vidusmēra dalībniekiem, nevis mazai elites atlētu grupai, kas augstākajā līmenī startēs tikai dažus gadus," iesaka speciālisti.
Pētījumā ieteikts pārskatīt nesabalansētību olimpisko un neolimpisko sporta veidu finansēšanā, rēķinoties ar katrā sporta veidā iesaistīto cilvēku skaitu. Austrālijā populārais krikets pašlaik saņem 100 reižu mazāk valsts naudas nekā loka šaušana, bet ūdenspolo finansējums pārsniedz golfam, tenisam un zāliena ķegļu spēlei atvēlēto līdzekļu summu. Tajā pat laikā tādiem populāriem sporta veidiem kā golfs, teniss un zāliena ķegļi būtu jāpievērš īpaša uzmanība kā visa mūža sportiskām nodarbēm, kas tādēļ ir būtiski veselībai, secināts pētījumā.
Sidnejas olimpiskajās spēlēs mājinieki 2000. gadā guva 58 medaļas, valstu kopvērtējumā ieņemot 4. vietu. Pēc četriem gadiem Atēnās sekoja 49 medaļas, bet pērn Pekinā austrālieši izcīnīja 46 olimpiskās godalgas. Lejupslīde cīņā par medaļām pamudināja Austrālijas Olimpisko komiteju pieprasīt papildu finansējumu augstu sasniegumu sportam.
Austrālijas valdība pētījuma ieteikumus izvērtēs 2010. gada sākumā.