FOTO: Traģiski bojā gājusi divkārtēja pasaules čempione ekstrēmajā snovbordā

Labi ka vismaz nepārmeti par manu remdeno dzīvi, bet birkas kabināt, neko nezinot par cilvēku, arī nav labi. Paies gadi un tu redzēsi kā mainīsies tavi uzskati, paradumi, vērtības, arī gados jaunāki cilvēki pēc ieskatīšanās Nāvei acīs sāk cienīt dzīvi. Tāpēc jau ir tie paaudžu konflikti un dzīvē tikai īstas vērtības nemainās, bet to jau cilvēks saprot tikai daudz vēlāk. Lietas būtība jau ir vienkārša, man nav pieņemami ka darbības kas ir beidzas, jeb var beigties ar nāvi sauc par sportu. Šapito cirka gaisa akrobātus nezin kāpēc nesauc par sportistiem, kaut gan ir daudz līdzību ar sporta akrobātiku un vingrošanu. Vanšu tiltā kāpējus, franču "zirnekļcilvēku" arī nesauc par sportistiem, sauciet viņus par ekstremāļiem, ekstrēmistiem, bezprāšiem, dzīvi nicinošiem vai nāvi mīlošiem ekstremāļiem, bet nepiniet tur klāt sportu. Tas ka tajās darbībās tiek izmantots sporta inventārs, nenozīmē ka tas ir sports. Vai pār aizu nostieptu trosi braucošu velosipēdistu ar balansa kārti rokās arī sauksim par sportistu riteņbraucēju? Sports ir tas kas uzlabo cilvēka veselību, dzīvi, nevis kropļo.

Ļoti labi, ka esi apmierināts ar savu remdeno dzīvi, to Tev arī novēlu turpmāk izbaudīt. Bet, ir cilvēki, kuriem Tava dzīve liekas tikai remdena sev līdzīgo atražošana un garlaicīga eksistēšana bez jēgas. Bet es Tev neko nepārmetu, atšķirībā no Tevis, kurš domā, ka visiem ir sava dzīve jāpavada tik garlaicīgi. P.S. Un tavu garlaicīgo dzīvi apstiprina Tavs arguments par seksu- mīļais draugs, bērnu radīšanas spēja nepavisam nav saistīta ar to, labi Tavai sievai ir vai nav, bet tas tā, tā Tev vienkāršāk dzīvot.

Dacīt, man ir trīs meitas un 4 mazbērni, tā kā pidars es nevaru būt.Darba tulzniņa ir, bet par daiktu sieva nesūdzas, ja jau varēju uzmeistarot bērnus, tad viss ir OK. Vienīgi es uz dzīvības vērti raugos savādāk, jovairāk gadu cilvēkam, jo vairāk prot novērtēt dzīvību. Esmu redzējis kā 60 gadu vidū, pārtikušas ģimenes galva vienīgajam dēlam nopirka moci 350to Jawu , dēls ķēra tauriņus vēderā un beidzās tas viss ar bērēm. Gāja gadi, tēvu gadi spieda pie zemes, skrodera darbā bija pagājis mūžs, sāpēja sastrādātās rokas, muguriņa salīka un šujmašinas dziesma kļuva arvien gausāka, vīram neizturēja sirds. Drīz vien vīram sekoja sieva un tā vietā lai auklētu mazbērnus, lai mūža nogalē saņemtu dēla un vedeklas rūpes, visi trīs satikās Meža kapos, a tu raksti par pipelītēm, par maziem pirkstiņiem, bet jāraksta jau par smadzenēm, par atbildību, par pienākumu.

Dacei Jā, RIP !!! Pārējais - muldēšana bez vajadzības.