Skaidri jaušama rezerve Latvijas svarcēlāju izpildījumā palikusi Eiropas meistarsacīkstēs Maskavā, kas bija pirmās šāda mēroga sacensības kopš 2019. gada rudens. Ar piespiedu pauzi Latvijas izlases galvenais treneris Eduards Andruškevičs skaidroja stabilitātes trūkumu rezultātos, lai gan Latvijas komandā vairākiem vadošajiem smagatlētiem pienācīgi sagatavoties liedza veselības problēmas. Zīmīgi, ka lielākās pretenzijas pēc sacensībām bijušas par augstāko vietu un vienīgo godalgu izcīnījušā Ritvara Suhareva sniegumu. No talantīgā svarcēlāja bija gaidīts labāks rezultāts, lai gan izcīnītā trešā vieta summā šoreiz jāuzskata par labāko iespējamo iznākumu.
Koronavīrusa pandēmija pilnībā izjauca pagājušajā gadā plānotās sacensības svarcelšanā un tik spēcīgā konkurencē šī sporta veida pārstāvji nebija sacentušies kopš 2019. gada rudens. "Jāatzīst, ka šis kopumā bija grūts čempionāts un sportistos bija jūtama liela nervozitāte. Nebija tik augsta līmeņa sacensību ritma, lai gan pašas sacensības bija sarīkotas ļoti augstā līmenī," sarunā ar laikrakstu Diena rezumēja treneris Andruškevičs.
Pēc tam kad sportistes karjeru pērn pārtrauca Latvijas pēdējo gadu vadošā svarcēlāja Rebeka Ibrahima (iepriekš Koha), visvairāk tika gaidīts no viņas vienaudža Ritvara Suhareva. Zināmā mērā Dobelē dzimušais ventspilnieks šīs gaidas attaisnoja, otrajā Eiropas čempionātā pēc kārtas izcīnot bronzas godalgu. Tiesa, no sešiem gājieniem uz svarcelšanas postamenta Suharevam sekmīgi bija tikai divi un rezultāts par desmit kilogramiem atpalika no viņam pašam piederošā Latvijas rekorda. "Ritvars noteikti bija gatavs kam vairāk. Viņš arī pats to apzinās un par savu sniegumu nebija gandarīts," Suhareva reakciju novērtēja Andruškevičs. Viņš uzskata, ka, iespējams, gados jauno sportistu visvairāk ietekmējis lielo maču trūkums. Lai gan vēl pagājušā gada nogalē sacensībās Somijā Suharevs cēlis ļoti labi, sasniedzot arī jaunu rekordu grūšanas disciplīnā. Tomēr tur bijusi pavisam cita konkurence un sacensību spriedze. "Treniņos Ritvars cēla tikpat, cik pirmo divu vietu ieguvēji (itālis Antonino Picolato un bulgārs Karloss Nasars – aut.), bet viņi sacensībās realizēja visus sešus gājienus. Fiziski viņš bija gatavs, bet psiholoģiski neizdevās noskaņoties tieši sacensībām. To apliecina arī trešais gājiens raušanas disciplīnā, kur stienis jau bija pacelts virs galvas, taču beigās to neizdevās noturēt. Pārāk ātri sāka domāt, ka jau ir pacelts. Tas ir ļoti svarīgs brīdis, kurā kaut kur pazuda koncentrēšanās," norādīja treneris. Andruškevičs piekrita, ka pat ar savu labāko rezultātu Suharevs summā šoreiz nevarētu sacensties ar diviem līderiem, kuri pacēla attiecīgi 370 un 369 kilogramus, tomēr aizrādīja, ka raušanas disciplīnā godalga noteikti bija aizsniedzama. Šoreiz katrā atsevišķā disciplīnā nācās samierināties ar piekto vietu. "Ja salīdzinām, pirms diviem gadiem (Eiropas čempionātā) Batumi viņš savu pirmo šāda līmeņa bronzas medaļu izcīnīja, realizējot visus sešus gājienus, turklāt savu labāko sniegumu parādīja tieši pēdējos no tiem," skaidroja Andruškevičs.
Pauze nepiemērotā brīdī
Treneris augstu novērtēja Artūra Plēsnieka sniegumu, lai gan arī 2016. gada Eiropas čempiona rezultāts summā par 11 kilogramiem atpalika no viņa labākā snieguma augstākās raudzes sacensībās. Diemžēl pēdējos gados sportistu vajājušas veselības likstas, un arī šoreiz tās pielavījušās pavisam negaidītā brīdī. "Apmēram februāra otrajā pusē treniņa laikā Artūrs sajuta sāpes, un viņam konstatēja apendicītu. Nācās veikt operāciju, pēc kuras nedēļu nedrīkstēja trenēties, kas tik neilgu laiku pirms sacensībām ļoti ietekmēja viņa gatavību. Ņemot to vērā, Artūrs nostartēja pat negaidīti labi. Ja godīgi, es domāju, ka būs daudz trakāk, jo treniņos mums nebija iespējas paprovēt lielākos svarus. Artūrs ir malacis, ka pacēla tik daudz, turklāt bija gatavs arī grūšanā pacelt 223 kilogramus, kurus viņš dabūja uz krūtīm, bet pēc tam mazliet pasteidzās," Andruškevičs lēš, ka ar pēdējā svara pacelšanu itin droša būtu "mazā" sudraba medaļa grūšanas disciplīnā.
Suharevs un Plēsnieks ir reālākie Latvijas izlases kandidāti dalībai šovasar paredzētajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kur sarežģītajā kvalifikācijas sistēmā rezultāts būs redzams vien maija beigās pēc Taškentā paredzētā pasaules junioru čempionāta. "Domāju, ka abi var cīnīties par augstām vietām arī Tokijā, ja pacels sava līmeņa svarus. Skaidrs, ka tur klāt nāks ļoti stipri ķīnieši un citi aziāti, Ritvara kategorijā ir ļoti stiprs amerikānis, bet ar viņiem visiem var cīnīties," prognozē Andruškevičs. Viņš norādīja, ka Maskavā otro vietu izcīnījušais bulgārs Nasars diezin vai tiks uz Tokiju, jo 16 gadu vecajam jaunietim pietrūkst reitinga sacensību – visi pārējie punktus krāja jau pirms diviem un trim gadiem notikušajos pasaules un kontinentālajos čempionātos.
Savu spēju robežās
Uz Tokiju tiecas arī Armands Mežinskis, kuram ļoti svarīgs būšot sniegums tieši Taškentā. Lai gan Latvijas sportists nule kā pārsniedzis junioru vecumu, 2000. gadā dzimušajam atlētam tikšot dota iespēja šī vecuma grupas pasaules čempionātā piedalīties ārpus konkurences, sacenšoties tikai par vietu olimpiskajā reitingā. Tā nolemts tāpēc, ka pandēmijas dēļ šī gadagājuma sportistiem nenotika ieplānotās sacensības, tāpēc gāja secen arī iespēja nopelnīt nepieciešamos ranga punktus. Lai gan kvalificēšanās olimpiskajām spēlēm Mežinskim būšot ļoti liels izaicinājums, Andruškevičs uzsver, ka jācenšas izmantot arī šo iespēju: "Ja ir tāda iespēja, tad jāpacīnās. Kāpēc ne?"
Tikmēr 2018. gada Eiropas čempionātā negaidīti ceturto vietu izcīnījušajam daugavpilietim Vadimam Koževņikovam uz augstvērtīgu rezultātu Maskavā liedza pretendēt veselības problēmas. "Viņam bija problēmas ar pleciem, kurus operēja, turklāt Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste Līga Cīrule jau pirms sacensībām teica, ka viņš īsti nav paguvis atveseļoties. Olimpiskā komiteja tik un tā pieprasīja, lai viņš brauc uz Eiropas čempionātu. Tā nu aizbrauca un pa vienam gājienam raušanā un grūšanā realizēja, tomēr vairāk vienkārši fiziski viņš šobrīd nevarēja," situāciju skaidroja Andruškevičs.
Gados jaunākais Latvijas izlases dalībnieks ludzānietis Vlads Prokofjevs izcīnīja 12. vietu summā svara kategorijā līdz 73 kilogramiem. "Viņš vēl ir jauns sportists, un rezultāts šajā vecumā ir labs," izlases treneris atgādināja, ka sportists tikai pirms mēneša sasniedza pilngadību.
Latvijas vadošajiem svarcēlājiem paredzēta treniņnometne Turcijā, pēc tam komanda gatavosies Dobelē un, iespējams, arī Ukrainā. "Prieks, ka esam atgriezušies salīdzinoši normālā treniņu un sacensību ritmā," gandarīts ir treneris Andruškevičs, kurš šādos apstākļos jau ir apliecinājis, ka prot sagatavot sportistus visaugstākā līmeņa sasniegumiem.