«No treniņnometnes atlidojām dažas dienas agrāk, nekā sākotnēji bija plānots. Vispirms bijām deviņi sparingpartneri. Pirmajā nedēļā atsijājās divi, kuri īsti nebija gatavi un pēc stila līdzīgi Povetkinam. Pēc tam atsijāja vēl divus, un palikām piecatā. Sparingojām, līdz viņš atstāja divus vieglākos partnerus un tos, kuri ir ātri, bet bez sitiena. Tos, kas nekaujas. Acīmredzot viņš sevi pasargāja, lai pēdējā brīdī nedabūtu kādu traumu. Tā boksā mēdz būt. Līdzīgi nesen bija Deividam Hejam, kuram treniņā pirms cīņas pret Taisonu Fjuriju pārsita uzaci, tāpēc toreiz cīņu nācās atcelt.»
Cik nopietni sparingā boksējaties?
Ir, protams, dažādi ierobežojumi. Piemēram, nedrīkst netīri iet uz priekšu ar galvu. Galvenais ir maksimāli izvairīties no savainojuma iespējas, taču boksējam par visiem simt procentiem. Nešaubīgi. Vienmēr viņam ir vēlme dabūt savu pretinieku gar zemi.
Kāda ir sajūta, atrodoties ringā pret bokseriem, kurus uzskata par labākajiem pasaulē?
Ar Vladimiru vienmēr ir ļoti saspringtas cīņas. Vitālijs, man šķiet, nekad sparingā neboksē ar simtprocentīgu atdevi. Viņš pasaudzē sevi, savas rokas un veselību. Ar Vladimiru nekad nevar atslābt, vienmēr jābūt pilnībā gatavam. Jāatzīst, ka šādos sparingos pret Kļičko neko daudz iemācīties nevar. Katrs pret viņu stāvam pa trim četriem raundiem un strādājam uz viņu. Tehnisko pieredzi gūst viņš. Man, cīnoties pret viņiem, vairāk tiek psiholoģiskā pieredze.
Cīņas pret Kļičko treniņos ir smagākas par oficiālajām cīņām, kuras aizvadi ringā?
Tas ir kā diena pret nakti. To pat nevar salīdzināt. Vladimiram ir pavisam cits ātrums, pavisam cits sitiena spēks, pavisam cita distances izjūta. Vladimiram ir ļoti grūti trāpīt, jo viņam ir auguma, roku garuma priekšrocības, turklāt, pats svarīgākais, viņš visas savas dabas dotības prot simtprocentīgi izmantot.
Cik liels zaudējums ir šo Bigger's Better cīņu neiekļaušana reitingā?
Pašlaik Bigger's Better vairs nestartēju, boksēju tikai profesionāli. Tā bija sava veida sevis parādīšana īstajiem cilvēkiem, lai varētu iet tālāk, tas arī izdevās. Uzskatu, ka viss notiek uz labu. Pēc uzvaras Bigger's Betterparakstīju līgumu ar Eurosport. Atteicos no honorāriem, lai veidotu karjeru. Radās iespēja aizvadīt cīņas, un nu piedalīšos arī cīņā par titulu. Tas ir ļoti liels solis uz priekšu. Šai cīņai kārtīgi jāsagatavojas, komandai jābūt saliedētai.
Vai šajā gadā izdevies izdarīt visu plānoto, lai nonāktu pie šīs titulcīņas?
Principā viss bija kārtībā, izņemot nometni Amerikā. Uz turieni gan sanāks braukt vēl, tāpēc tur gūtā pieredze nākotnē noderēs. Zināsim, ko darīt labāk. Pie kādiem treneriem braukt, kādos apstākļos trenēties, kad sākas un beidzas aklimatizācija. Arī pēdējā cīņa pret Francijas bokseri Džeremiju Vanā nebija tāda, kā plānots. Tikko bijām atbraukuši no Amerikas un tikai pamazām sākām rāpties ārā no fiziskās bedres. Sākotnēji bija paredzēts cits pretinieks, bet pēdējā brīdī parādījās tas francūzis. Nebija ne atbilstošu sparinga partneru, ne īpašas gatavošanās. Izgājām uz veco raugu.
Ko bokserim nozīmē čempiona josta?
Tas, protams, ir milzu solis karjerā. Ne tikai pati cīņa, bet arī visa gatavošanās, psiholoģiskā noskaņošanās. Tāpēc šobrīd par tālāko nākotni nedomāju. Viss ir pakārtots tam, lai cīņas laikā būtu maksimāli gatavs.
Kādi vēl ir tavi mērķi boksā?
Sportā un dzīvē jau svarīgākais, lai būtu mērķis. Man to ir ļoti daudz. Šobrīd gan koncentrējos tikai uz vienu. Jāsasniedz tas, un tad jau var domāt un darboties tālāk.
Pilnu interviju ar Latvijas labāko bokseri Mairi Briedi lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!