Vieglāk nav kļuvis
Kopš pagājušā gada rudens svarcēlāja Viktora Ščerbatiha nedēļas ritms ir mainījies. Ceturtdienās treniņus vairs nevar plānot, jo tad Latvijas spēcīgākajam deputātam jābūt Saiemas namā uz plenārsēdēm. Vēl divas dienas pa pāris stundām jāatlicina darbam komisijās — Viktors darbojas sporta, pilsonības un cilvēktiesību komisijās.
«Vieglāk noteikti nav kļuvis,» secina Viktors. Tomēr, par spīti aizņemtībai, gatavojoties pasaules čempionātam, spēki ir krāti ne tikai Ventspilī, bet arī treniņnometnē Polijā. «Trenerim (Eduards Andruškevičs — aut.) izstāstu savu nedēļas plānu, un viņš attiecīgi piekoriģē treniņu slodzes. Nedēļas sākums parasti sanāk smagāks.»
Pie dzelžiem Viktors joprojām ķeras divas reizes dienā. Tikai pēdējā nedēļā pirms pasaules čempionāta slodze samazināsies. «Trenēties kļuvis grūtāk. Ja agrāk pietika ar piecu līdz desmit minūšu iesildīšanos, tad tagad muskuļi ar staipīšanos un speciāliem vingrinājumiem jāiesilda vismaz divdesmit minūšu. Arī sāpes tik ātri vairs nepāriet. Ja sāp vienu nedēļu, vēl nekas. Bet, ja mēnesi, tad jau sāc domāt, vai vispār vēl būsi dzīvotājs.»
Oktobrī Ščerbatihs sasniegs Kristus vecumu — pārkāps 33 gadu slieksnim. Viņš sevi jau ieskaita večuku kārtā: «Šķiet, ka čempionātā savā svara kategorijā būšu vecākais.» Protokoli gan vēsta, ka no medaļu pretendentiem gadu vecāks ir polis Pāvels Najdeks.
Izrādās, smagsvariem noturēties līmenī esot grūtāk. «Vieglāko svara kategoriju sportisti augstā līmenī startē vēl 35 gadu vecumā. Smagsvariem labākie gadi ir ap trīsdesmit. Spēka mazāk nepaliek. Grūtāk ir saglabāt ātrumu, kam svarcelšanā ir liela nozīme. Tehnikas pilnveidošanā neesam apstājušies. Kaut ko izmēģinām pa jaunam un kaut ko atgriežam vecajās sliedēs.»
Mīlestība samaitā
Azarta un darbaspēju Viktoram joprojām netrūkst. Savukārt, pēc paša teiktā, nopietnākais lielā sporta «ienaidnieks» — mīlestība — viņu joprojām nav novirzījusi no mērķa.
Toties runājot par jaunu un perspektīvu svarcēlāju iekļaušanos izlasē, Ščerbatihs vairākkārt iestarpināja: «Ja vien mīlestība visu nesamaitās…» Precedenti esot bijuši. «Pirms neilga laika runāja par vienu jaunu un talantīgu svarcēlāju. Uzvārdu nesaukšu. Kad viņš izlasīs šīs rindas, pats sevi atpazīs. Viņa vairs nav svarcelšanā. Kritiskais vecums parasti ir no 17 līdz 20 gadiem. Ja tam tiek pāri, tad ir izredzes sportā kaut ko sasniegt.» Par sevi un mīlestību Viktors saka: «Pats vēl turos.»
Darbs un treniņi gan prasa arī atslodzi. Ščerbatihu dzīvokļa viesistabā logu aizsedz lielizmēra Samsung televizors. Stūrī vieta izbrīvēta datoram. «Televizoru mums četriem olimpiešiem uzdāvināja pēc Atēnām (2004.gada olimpiskajām spēlēm, kurās Viktors izcīnīja sudrabu — aut.). Es gan tālrādi skatos reti. Manuprāt, televizors atņem enerģiju. Tad jau labāk palasu grāmatu vai arī pamācos. Jā, joprojām esmu students. Kuro gadu? Iet jau astotais, bet nu jau Sporta akadēmijā esmu ticis uz priekšu — otrajā kursā (smejas).»
Pāreja trenera darbā dienas kārtībā vēl neesot ierakstīta. «Bez augstākās izglītības mūsdienās nevar,» Viktors izmet vispārēju atziņu, atstājot vietu minējumiem par viņa iespējamo palikšanu svarcelšanā pēc sportiskās karjeras beigām. Pagaidām turpinās četru gadu cikls, kurš noslēgsies 2008.gada olimpiskajās spēlēs Pekinā.
Apkārt pasaulei
Svarcelšanā pasaules čempionāti notiek plašā valstu diapazonā. Pirms gada svara stieņi rībēja Santadomingo (Dominikānā), 2005.gadā — Dohā (Katarā), 2003.gadā — Vankūverā (Kanādā). Šogad svarcēlājiem jāceļo austrumu virzienā — uz Taizemes pilsētu Čjanmaju.
Viktors pēc tradīcijas laikus pielāgojas vietējam laikrādim. «Zvani starp sešiem un septiņiem rītā,» braucienu uz Dobeli saskaņojām līdz ar pirmajiem gaiļiem. Laika starpība ar Taizemi ir piecas stundas. Celt stieni pusnaktī gan nevajadzēs. Čjanmajā būs pieci pēcpusdienā, Rīgā — akurāt pusdienlaika maltīte. Jāņem gan vērā esot arī tas, ka Taizemē celties vajadzēs, kad Rīgā būs trīs naktī.
Pasaules čempionāta medaļas Čjanmajā dalīja jau 1997.gadā. Tur
ir karsts un sutīgs, tomēr jācer, ka sacensības notiks telpās ar kondicionētu
gaisu. «Santadomingo pat negribas atcerēties. Celt vajadzēja ārā pamatīgā
tveicē. Katrs piegājiens atņēma daudz spēka.» Pērn Ščerbatihs raušanā sasniedza
trešo rezultātu (
Divi no pagājušā gada medaļniekiem nav ierakstīti šāgada čempionāta starta pieteikumā. Pasaules rekordists, olimpiskais un pasaules čempions irānis Hoseins Rezazade augustā, braucot uz treniņnometni, iekļuvis autoavārijā. Potītes savainojuma dēļ sportists neesot gatavs riskēt vēl viena pasaules čempiona titula dēļ. Pēc gada taču būs olimpiskās spēles.
Iespējams, nopietni gatavojoties Pekinai, uz svarcelšanas lielās skatuves šogad nav plānojis iznākt arī daudzsološais 21 gadu vecais ķīnietis Feņs Doņs. Santadomingo viņš pārspēja Ščerbatihu par trijiem kilogramiem un ieguva bronzu. Arī Doņa vārds nav lasāms Čjanmajas pieteikumu sarakstā.
Viktora nopietnākie pretinieki varētu būt krievs Jevgeņijs Čigiševs, ukrainis Artjoms Udačins un pēc pārbraukšanas uz Kataru pavalstniecību un uzvārdu nomainījušais bulgārs Džabars Saīds Salems. «Pirmās četras vietas jau aizņemtas,» prognozēs pārliecību pauda Viktors. Uz precizējumu, ka viņš taču arī ir to skaitā, pretendentu skaitu Latvijas cerība pastiepa līdz pieci.
Psiholoģiskais faktors
Liekot aiz auss Viktora noslēgtību, sacensību priekšvakarā neuzdrošinājos viņu izprašņāt par izredzēm Taizemē. Skaidrs, ka tāda līmeņa sportists, kura medaļu pūrā ir olimpiskais sudrabs, pasaules bronza un Eiropas čempionāta trīs zelta medaļas, domā tikai par dārgmetālu krājumu papildināšanu. Turklāt šī ir retā iespēja pasaules ranga līdera Hoseina Rezazades prombūtnē izvilkt lielo lozi.
Jau pie izejas no Ščerbatiha dzīvokļa kāpņutelpas saskrienamies ar Latvijas olimpiskās vienības masieri Mareku Osovski. «Stiprs viņš ir. Ja galva nepievils, rezultātam jābūt,» viņš sava klienta iespējas novērtē optimistiski.
***
V. Ščerbatihs
Dzimis: 1974.gada 6.oktobrī Dobelē
Augums:
Svars:
Ģimenes stāvoklis:
neprecējies
Izglītība: Dobeles vakara maiņu vidusskola, studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā
Treneris: Eduards Andruškevičs
Personiskie rekordi: