Ikauniece-Admidiņa +35 svelmē jau iemēģina Pekinas arēnu

Reņģēdāji šito blefu dēvē par pieredzes iegūšanu. Bet patiesībā tā ir nebeidzamā tieksme uz haļavu, tusiņiem, farsu. No cilvēka psiholoģijas šitie trenētāji neko nejēdz. Tā meitene būs "atēdusies" to viesnīcu ar visu lielisko rijamo jau pēc 5 dienām. Kad sāks masveidā ierasties citi atlēti, Lauriņas emocijas būs uz nulles. Enerģija tiks izsūkta un meiča startēs bez vajadzīgajām emocijām.Tā vietā, lai aizbrauktu uz Ķīnu un apmestos kādā klusā, treniņiem piemērotā, sporta bāzē, uzkrātu enerģiju, emocijas, meitēns jau sniedz autogrāfus ( tusē pēc pilnas programmas ), dzīvo piesmakušā pilsētā un cer iekļūt vismaz sešiniekā. Hmmmm. Nedomāju, ka tam ir kāds pamats.

Profesionāļi aklimatizāciju risina citādi. Organizē nelielu nometni atbilstošā reģionā. Bet nekādā gadījumā sacīkšu vietā. Uz sacīkstēm ierodas iepriekšējā dienā, nostartē un brauc prom. Bet reņģēdāji, nabadziņi, jau tā nespēj. Viņiem galvenais - haļava.