Karstais pavasaris

Turpretim izgāšanās savā laukumā jau otrajā izšķirošajā mačā (pirmais bija ULEB kausā ar Sofijas Academic) liek domāt, ka gados un pieredzē jaunais treneris Gašpers Okorns vienkārši neprot spēlēt ar tām "kārtīm", kas ir viņa rīcībā. Slovēņu speciālistam, iespējams, ir taisnība daudzos viņa minētajos aspektos (par spēlētāju mentalitāti, defektiem sagatavotībā utt.), taču no trenera tiek gaidīts nevis problēmu uzskaitījums, bet gan to atrisināšana vai vismaz nomaskēšana. Diemžēl BK Ventspils nevarība atbildes mačā (īpaši aizsardzībā, uz kuru sezonas sākumā tika liktas milzīgas cerības) skaidri liecināja par to, ka trenerim un spēlētājiem neizdodas vienoties kopīgā dziesmā, lai kā basketbolisti arī turpinātu zvērēt uzticību Okornam un viņa darba metodēm.Arī no šāda strupceļa izejas var būt vairākas. Var saglabāt cerību, ka LBL čempionātā viss beidzot atrisināsies un Okorna atlūgumu saplēsīs. Var saglabāt ticību jaunā trenera zvaigznei un uzņemt kursu uz jauna komandas modeļa sagatavošanu vairāku gadu gaitā, pieļaujot, ka šī sezona būs jānoraksta. Var likt uz pārmaiņu kārts, pieņemt Okorna atkāpšanos un dot iespēju situāciju uzlabot Agrim Galvanovskim. Katram variantam ir savi plusi un mīnusi. Kā kluba vadība lems, tā būs.Par ASK Rīga. Pēc neveiksmes Kēdaiņos situācijas pārrunāšana dažādos kluba līmeņos esot bijusi ilga, skarba un konstruktīva. Atbildes mača pirmās desmit minūtes lika domāt, ka ļoti auglīga. Pārējās 30 atgādināja, ka ar psiholoģiskām metodēm ir iespējams mobilizēt resursus, taču nevar tos būtiski paplašināt. Iezīmējas paradokss: ASK Rīga pašreizējā sastāva stihija ir ātra spēle, kas reizēm var nonākt pretrunā ar trenera Butauta pieprasīto disciplīnu. Turklāt jāņem vērā, ka Nevežis tomēr nebija īstā mēraukla Latvijas čempionu varēšanai.Par Sandi Buškevicu. Basketbola norišu sekotāju vēlme uzzināt vienu taustāmu iemeslu lēmumam lauzt līgumu ar pieredzējušo saspēles vadītāju šoreiz paliks neapmierināta, jo tāda nav. Ir apstākļu komplekss, kas slēpjas aiz formulējuma: mikroklimata uzlabošanas dēļ. Izskatās, ka kļūda tika pieļauta jau pērnvasar, čempionu eiforijā cenšoties saglabāt vai visu uzvarējušo sastāvu un spēlētājus vērtējot pēc viņu snieguma labākajos mačos. Šosezon Buškevics spoži nospēlēja pirmajā mačā ar Barons/LMT, "pasveicinot" treneri Kārli Muižnieku par nepaņemšanu valstsvienībā. Turpinājumam pietrūka, šķiet, pa druskai no visa — motivācijas, izpratnes par vietu komandā, saskaņas ar treneri (iespējams, abpusējas), svaigu emociju, meistarības stabilitātes, visbeidzot, pozitīvas attieksmes, kas var noderēt uz rezervistu soliņa arī brīžos, kad pašam spēle nesokas. Tādā reizē šķiršanās ir labākā izeja abām pusēm, un žēl, ka tā notiek tik vēlu. Turklāt šāds solis ir arī nepārprotams signāls, ka attieksmes ziņā nebūs dubultstandartu savējiem un leģionāriem. Skarbi, tomēr veselīgi.