Tieši finansiālais aspekts licis apšaubīt šāda projekta iespējamību, un, visticamāk, tieši tas arī noteiks Rīgas Dinamo dzīvotspēju austrumu frontē. Daudziem varbūt ir piemirsies, kā pašreizējā Dinamo kluba valdes priekšsēdētāja Viestura Koziola vadītais klubs Rīga-2000 pameta Baltkrievijas lauciņu. "mēs vairs nevaram konkurēt ar budžeta ziņā pārākajiem Baltkrievijas klubiem," 2006.gada pavasarī paziņoja Koziols. Negribētos kaut ko līdzīgu dzirdēt nākamajā vai 2010.gada pavasarī…
Zināmā mērā Dinamo būs katalizators, vai šaipus Atlantijas okeānam ir iespējams izveidot profesionālu, vismaz 10 miljonu dārgu komandu, ar kuru var ja ne gluži nopelnīt, tad sliktākajā gadījumā sezonas bilanci beigt ar salīdzinoši nelieliem mīnusiem. Šķiet, Rīgas Dinamo ir vienīgā komanda Kontinentālajā hokeja līgā, kuras vadītāji uzsver vārdu salikumu "biznesa projekts". Pārējās komandas ir "izsitušas" savus budžetus, un par naudas atpelnīšanu īpaši nedomā. Ir gubernatori, uzņēmumu direktori un Krievijas mēroga biznesmeņi, no kuru labvēlības arī būs atkarīga viņu nākotne. Dinamo šajā ziņā ir sava ceļa gājēji.
Nav gan īsti skaidras Itera un Krievijas gāzes magnātu intereses Rīgas projektā. Bez gāzes piešprices nezin vai atgriešanās Krievijas hokeja apritē būtu iespējama. Tomēr redzot, cik rūpīgi jau sagatavošanās posmā Dinamo domā par naudas atpelnīšanu (rūpīgs darbs sponsoru piesaistīšanā, centieni iegūt naudu no TV translāciju tiesību pārdošanas, savlaikus sākta biļešu un abonementu tirdzniecība, vienošanās par atribūtikas ražošanu), gribas ticēt, ka komandas izpildvara līdz minimumam vēlas samazināt atkarību no lielajām haizivīm.
Saprotams, mazsvarīga nebūs arī sportiskā puse. Pie veiksminieku durvīm sponsori klauvē labprātāk. Tomēr pirmajai KHL sezonai noderīgais novēlējums varētu būt — pēc iespējas mazākus finansiālos zaudējumus Dinamo!