Tokijas olimpisko spēļu norise bija plānota pērn vasarā, bet Covid-19 pandēmijas dēļ tās pārceltas par gadu - no 23.jūlija līdz 8.augustam.
"Spēlēm ir jānotiek, lai savā ziņā nesagrautu sporta ekosistēmu. Olimpisko spēļu norisē ir ieguldīti aptuveni 20 miljardi ASV dolāru, tāpēc neredzu iespēju, ka tās nenotiks," pārliecināts par olimpisko spēļu norisi ir Lejnieks. "Virsbūtība ir - visam jāatgriežas vecajās sliedēs. Sagrūstot ekosistēmai, ļoti daudzi sporta veidi, kas balstās tieši uz olimpisko četrgades sistēmu, var beigt pastāvēt pavisam."
Pirms olimpiskajām spēlēm sportisti pēdējos sagatavošanās mēnešos ierasti lūko startēt un trenēties klimatā, kas ir pietuvināts olimpisko spēļu norises vietai. Tokijā un citviet Japānā pērn jūlija un augusta mijā gaisa temperatūra brīžiem sasniedza pat +45 grādus pēc Celsija. Sportistiem lieti noderētu iespēja uz Japānu doties ātrāk, lai dažas dienas varētu veltīt aklimatizācijai. Sākotnēji šāda iespēja bija paredzēta, bet Covid-19 dēļ plāni mainījušies.
"Šobrīd neviens nevar ātrāk aizbraukt uz Japānu. Iepriekš atsevišķas prefektūras piedāvāja šādu iespēju, bet tagad Covid-19 dēļ tas nav iespējams," atklāj LOK ģenerālsekretārs, kurš arī būs Latvijas delegācijas vadītājs. "Pat, ja šāds piedāvājums sekos vēlāk, mums ir jāizvērtē izmaksas, jo mūsu budžetā pagaidām neesam paredzējuši šo iespēju."
Lai arī "aklimatizācijas nometnes" šogad, visticamāk, nenotiks, Lejnieks norādīja, ka sportisti, tāpat kā pārējā pasaule, jau savlaicīgi bija informēti par klimatu Japānā, tāpēc lielais vairums iespēju robežās šosezon gatavojas ārpus dzimtenes.
"Karstums ir viena no lietām, ar ko visi rēķinās. Kam ir iespēja, tie dodas trenēties uz siltajām zemēm. Domāju, ka šī savā ziņā ir gan sportistu, gan viņu treneru atbildība, jo jau vairākus gadus zinām, ka olimpiskās spēles notiks Tokijā," saka Lejnieks. "Nešaubos, ka organizatori šajā sakarā piedāvās lieliskus risinājumus."
Iepriekš astoņās olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijas vadītājs bija LOK tagadējais prezidents Žoržs Tikmers. Abi savā starpā jau šo to ir pārrunājuši, taču nekad nav zināms, kādus pārsteigumu atnesīs olimpiskās spēles.
"Noteikti negribētos kādu dopinga lietu. Kolēģis Tikmers neslēpa, ka šādi gadījumi ir ļoti nepatīkami," skaidro Lejnieks, norādot, ka Latvijas komanda šajā jautājumā būs pasargāta. "Marta otrajā nedēļā mums bija tikšanās ar Latvijas Antidopinga biroju, ar ko vienojāmies, ka 2-3 nedēļas pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm šeit pat uz vietas vai izbraukumā testēsim visus sportistus."
Lejnieks vadītāja pieredzi starptautiskos sporta pasākumos smēlies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Tenisa savienībā (LTS), tāpēc deleģētie pienākumi nebaida. Galvenais būs cīnīties Latvijas sportistu interesēs, tostarp gādājot par viņu labsajūtu.
Aizvien ir liela neziņa par to, cik liela būs Latvijas delegācija Tokijas olimpiskajās spēlēs. Patreiz delegācijā jau ir 12 sportisti, bet Lejnieks norādīja, ka četrgades notikumam kopumā gatavojas 67 sportisti.
Jūnija un jūlija mijā delegācijas vadītājs un viņa kolēģi iegūs lielāku skaidrību par to, kurās dienās uz Tokiju dosies konkrēti sportisti. Jau tagad veikti priekšdarbi, lai jātnieka Kristapa Neretnieka zirgs, kā arī divu Latvijas riteņbraucēju velosipēdi Japānā nonāktu bez aizķeršanās.
Par Latvijas sportistu labsajūtu Tokijas olimpiskajās spēlēs gādās četri atbalsta personāla darbinieki, kā arī seši medicīnas darbinieki.
Latvijas komandas prezentācijas pasākums plānots jūlija sākumā, kad arī tiks atrādīti sporta un parādes tērpi.
Ideālā scenārijā Lejnieks Latvijas delegāciju redz 35-40 sportistu sastāvā. Pirms pieciem gadiem uz Riodežaneiro Latviju pārstāvēt devās 34 sportisti, bet startēja 32, jo šķēpmetēja Līna Mūze Eiropas čempionātā guva krustenisko saišu traumu, bet Valērijs Žolnerovičs olimpisko spēļu maratona distances priekšvakarā atsvaidzināja kājas savainojumu.
Kopš 1992.gada, kad Latvija kā neatkarīga valsts atgriezās olimpiskajā saimē, pašmāju sportisti pirmo reizi neizcīnīja godalgotas vietas.
Šovasar Tokijā 33 sporta veidos kopumā tiks sadalīti 339 medaļu komplekti. 17 sacensību dienās startēt plāno 205 valstu pārstāvji.