Buks atklāja, ka LOK attiecības ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pasliktinājušās pēc tam, kad LOK atteikusies noslēgt sadarbības līgumu ar izdevniecību "Rīgas Viļņi", kurā iepriekš strādājis Čakšas padomnieks Raivis Bergs. Savukārt kopš pagājušā gada oktobra izdevniecības operatīvā vadītāja esot Berga māsa Elīna.
Berga noliedza, ka būtu bijušas sarunas par sadarbības iespēju, taču Buks izcēla, ka sarunas ar izdevniecību bijušas vēl pirms Berga kļuva paroperatīvo vadītāju, norādīja LTV.
Viņš skaidroja, ka neilgi pēc tam, kad jūlijā tika ievēlēts par LOK prezidentu, esot saņēmis no IZM uzstādījumu, ka ir nepieciešams atbrīvot no amata vairākus ilggadējus LOK darbiniekus.
"Ja es vēlos produktīvu sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, tad man no darba ir jāatlaiž Dace Gulbe, Raitis Keselis un Lilita Mitrofanova, kas ir Raita Keseļa dzīvesbiedre," raidījumam teica Buks.
"Man šo nodeva trešās personas. Savukārt pēc tam, 12.augustā, kad man bija jau viens pret vienu tikšanās ar Raivi Bergu, viņš man personiski atkārtoja tieši šos pašus vārdus un uzvārdus un tieši šo pašu uzdevumu," viņš turpināja.
Šobrīd LOK vairs nestrādā tikai Gulbe, taču Buks atklāja, ka viņas aiziešanai no LOK bijuši citi iemesli.
Buks apgalvoja, ka ultimāts izvirzīts arī izvēloties Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) vadītāju. Atklātā konkursā visaugstāko novērtējumu saņēma Daniēls Nātriņš, kurš vienlaikus ir IZM pakļautībā esošā Nacionālā sporta centra vadītājs. LOK vēlējās, lai LOV vadītājs strādā pilna laika darbu, taču sludinājumā to nebija norādījusi.
Savukārt, kad LOK komiteja nav vēlējusies apstiprināt Nātriņu amatā, Bukam tika izteikts ultimāts, ka līdz 29.decembrim Nātriņš esot jāapstiprina kā LOV valdes loceklis. "Ja neapstiprināsim, tad sportistiem finansējums tiks nogriezts," piebilda Buks, kurš piekāpies spiedienam un nav vēlējies olimpiskajā gadā pakļaut sportistus riskam.
Čakšas padomnieks Bergs apstiprinājis, ka ar Buku ir runājis, taču noliedza jebkādus pārmetumus, norāda LTV.
Saskaņā ar Olimpisko hartu Buka apgalvojumiem var būt nopietnas sekas, jo, ja apstiprināsies tas, ka LOK ir pakļāvusies politiskajam spiedienam, organizācijai draud atzīšanas apturēšana, par ko lemj Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomiteja.
Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) tviterī apliecinājusi, ka "kungs, kuru piemin Jānis Buks, ir ar šantāžas mēģinājumiem, gan savā iepriekšējā darba vietā, rīkojies citos gadījumos".
Viņa norādījusi, ka tas bijis jau daudzus gadus atpakaļ, piemēram, kad viņa strādājusi Labklājības ministrijā.
"Tuvu bandītiskām metodēm," tviterī rakstījusi Viņķele.
Arī bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš tviterī norādījis, ka Buks nemelo. Šādu informāciju viņš esot savulaik saņēmis no "sporta cilvēkiem".
Bergu ģimene savulaik minēta publikācijās par "Rīdzenes" sarunām.
Žurnāls "Ir" 2017.gadā vēstīja par kādu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā "Rīdzene" runājis tā laika zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Saskaņā ar žurnālā "Ir" publicētiem viesnīcā "Rīdzene" noklausīto sarunu atšifrējumiem Dūklavs 2010.gadā politbiznesmenim Aināram Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam uzdevis "vienu praktisku jautājumu" par kāda Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā esoša vairākus hektārus plaša zemes gabala pārdošanas iespējām. Dūklavs apgalvojis, ka viņam "tīri privāti" piederot 10% no šī zemesgabala, kas reģistrēts "zem svešām famīlijām". Vēlāk Dūklavs publiski noliedza, ka viņam piederētu šāds zemesgabals.
Lūgts apstiprināt savu saistību ar šo zemi, Dūklavs savulaik turpinājis noliegt slēptas īpašumtiesības, taču arī atzinis, ka viņu ar Bergu ģimenes locekļiem vieno senas personiskas saites.
Tāpat žurnāls "Ir" pirms vairākiem gadiem rakstīja, ka Elīna Berga savulaik izgājusi personisko maksātnespēju. Līdzīgi maksātnespējas procesu izgājis arī viņas brālis Raivis Bergs. Abiem bijušas prāvas saistības - Elīnas un Raivja lielākais kreditors šajos procesos par 1,4 miljoniem eiro bijusi valstij piederošā "Reverta" senāk izsniegta "Parex bankas" kredīta dēļ.