Pēc viņu iniciatīvas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izstrādā grozījumus valdības noteikumos par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru. Grozījumu projektu plānots virzīt jau uz nākamo valdības sēdi.
Ja atbalstīs un nebūs juridisku šķēršļu, pēc jaunās kārtības iecerēts prēmijas piešķirt par sasniegumiem nesen Londonā aizvadītajās paralimpiskajās spēlēs. Pašlaik valdības noteikumi nosaka: par olimpiskajās spēlēs iegūto pirmo vietu (individuālajos sporta veidos un disciplīnās) sportistiem piešķir līdz 100 000 latu (pēc nodokļu samaksas), savukārt par paralimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu - līdz Ls 50 000. Naudas balvas piešķir arī par otro, trešo, ceturto, piekto un sesto vietu, taču tad prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 60% no iepriekšējās vietas maksimāli iespējamā naudas balvas apmēra.
«Diezgan saprotams, ka visos veidos, formās jāiekļauj, nevis no pārējās sabiedrības jānošķir cilvēki, kuriem ir funkcionāli traucējumi,» saka R. Ķīlis. Ministrs arī norāda - jāņem vērā, ka paralimpieši ieguldījuši vismaz divreiz vairāk pūļu nekā pārējie sportisti. «Neredzīgi cilvēki skrien vai lec trīssoli. Tas nav tikai fizisks sasniegums, lai to izdarītu, viņiem sevi jāpārvar,» saka R. Ķīlis. Prēmijas par šogad jau iegūtajām augstajām vietām paralimpiskajās spēlēs, viņaprāt, varētu piešķirt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet turpmāk - no IZM attiecīgās programmas. I. Viņķele ir pārliecināta, ka iniciatīvu atbalstīšot arī citi ministri un premjers. Viņa uzsver, ka paralimpiskās spēles nedrīkst uzskatīt par mazāk vērtīgām un svarīgi ir mainīt sabiedrības attieksmi. Arī A. Vilks pilnībā atbalsta viedokli, ka Latvijas paralimpiešiem jāpiešķir tādas pašas prēmijas kā olimpiešiem, norāda Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis. Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs Aldons Vrubļevskis par priekšlikumu saka: «To vērtēju pozitīvi, ja, protams, citiem neņem nost. Tas priecē, ka Labklājības ministrija atzinusi sevi kā līdzatbildīgu par invalīdu sportu Latvijā.»
«Ja ir atlēts, tad tas ir atlēts. Ja ir pirmās trīs vietas, ir karogi mastā, ja ir čempions, skan valsts himna, cilvēki pasaulē sāk izrādīt interesi par valsti,» saka paralimpietis Aigars Apinis, kurš Londonā izcīnīja zelta un sudraba medaļu. «Ja salīdzina to atbalstu, kāds bija pirms 12 gadiem, kad sāku piedalīties, nu ir pilnīgi necerēta pluszīmīte sportistiem paralimpiešiem,» saka A. Apinis, kurš, kā pats saka, ar sirdi un dvēseli ir sportā, un tas arī ir darbs, ko viņš dara. «Šo spēļu būtība ir cilvēkus, kuriem ir nelaime, informēt, ka viņiem ir iespēja cīnīties, pierādīt sevi, un tā ir atgriešanās jaunā dzīvē,» stāsta sportists. Arī Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte priecājas par ministru iniciatīvu. Viņa atgādina, ka 50% no olimpiešiem paredzētajām prēmijām piešķir tikai no šā gada, pirms tam prēmija par pirmo vietu bija tikai 20%, proti, līdz Ls 20 000. Pēc nesen aizvadītajām paralimpiskajām spēlēm komitejai zvanījuši vairāku jauniešu ar invaliditāti vecāki, kuri vēlējušies pieteikt bērnus sportot.